Foto: Pirmdienas vakarā 9. maija pieminētāju skaits Pārdaugavā krietni sarucis (plkst. 23.26)

Jau ap pulksten 8.30 pieminekļa pakājē bija nolikti ziedi un sveces. Ziedu nolicēji pie pieminekļa neplūst masveidīgi, bet tomēr visā pieminekļu kompleksa rajonā ik uz stūra var novērot kādu, kam rokās ir puķes.

Notiekošo visā Pārdaugavā uzrauga ievērojams skaits kārtības sargu, bet pie paša pieminekļa atrodas lielākā spēka struktūru darbinieku koncentrācija.

Ja no rīta ikviens ziedus pie pieminekļa varēja nolikt pats, tad pēc pulksten 9 tie tiek likti uz galdiem pieminekļa priekšā, bet pakājē tos novieto "Rīgas meži" darbinieki.

Pēc pulksten 9.30 pie pieminekļa pieauga cilvēku plūsma, bet lielākoties ziedi tiek atstāti bez starpgadījumiem. Atsevišķi cilvēki iesaistās sarunās ar kārtības sargiem, bet tās noris mierīgi un konfliktsituācijas nerodas.

Ap pulksten 10.30 pie pieminekļa ieradās arvien vairāk cilvēku, kā arī izcēlās biežākas diskusijas ar kārtības sargiem. Lielākā daļu cilvēku, kas iesaistījās diskusijās ar likumsargiem, iebilda pret liegumu pašiem nolikt ziedus monumenta pakājē. Tāpat atsevišķi cilvēki iebilda pret gājēju plūsmas sadalīšanu.

Portāls "Delfi" arī novēroja vienu latviski runājošu kungu, kurš pie pieminekļa bija ieradies kreklā, uz kura krievu valodā rakstīts "Krievu pasaule", bet attēlā redzamas kara šausmas. Policija kungam palūdza doties prom, lai neradītu provokācijas.

No rīta pie monumenta ziedus nolika vairāki "Saskaņas" biedri, tostarp Konstantīns Čekušins un Regīna Ločmele. Tāpat starp ziedu nolicējiem bija Aleksejs Rosļikovs. Pie pieminekļa ieradās arī Vadims Baraņņiks kopā ar biedrības "9.maijs" dalībniekiem. Policija šai grupai lūdza aizsegt apģērba gabalus, uz kuriem bija redzama biedrības simbolika.

Krievijas vēstniecības Latvijā pārstāvji, kā jau ierasts, arī atnesa vainagu. Policijas darbinieki ļāva viņiem pašiem to nolikt pieminekļa pakājē.

Kā novēroja portāls "Delfi", pirmdienas pēcpusdienā pie pieminekļa novērojams lielāks cilvēku skaits nekā no rīta.

Policija joprojām organizē gājēju plūsmu, lai ieejošie un izejošie pieminētāji ietu pa atsevišķiem ceļiem.

Uzvaras parka rajona atkritumu urnas ir pārpildītas ar puķu papīriem, bet pieminekļa pakāji klāj ievērojama ziedu sega.

Portāls "Delfi" novēroja, ka ziedus nolikt dodas dažāda vecuma cilvēki – gan jauni, gan veci.

Pasākums norit mierīgi un cilvēki lieki neuzkavējas monumenta pakājē.

Vienlaikus pie pieminekļa atrodas ap 100 cilvēku.

Ap pulksten 17 pie pieminekļa ieradās divi vīrieši ar Ukrainas karogiem. Viņi stāvēja klusēdami pie pieminekļa.

Apkārtējie viņus krieviski lamāja un sauca "pozor" un rupjības krievu valodā. Policija ļāva vīriešiem stāvēt un viņus netraucēja.

Pasākuma apmeklētāji iesaistījās diskusijās ar policiju, lūdzot Ukrainas karogus aizvākt, taču policija viņiem atgādināja, ka Latvijā ir vārda brīvība, tāpēc abiem vīriešiem ir tiesības atrasties šajā vietā.

Pieminekļa apkaimē ap pulksten 17.10 notika salūts, ko visi sveica ar aplausiem. Pagaidām nav zināms, no kurienes tas tika šauts.

Ap 18.00 policijas darbinieki aizturēja sievieti, kurai rokās bija Ukrainas labējo radikāļu "Pravij Sektor" karogs. Tāpat tika aizturēts kāds vīrietis, kuram mugurā bija biedrības "9. Maijs" krekls.

Situācija 9. maijā līdz 18.30 saskaņā ar Valsts policijas sniegto informāciju: Valsts policija kopumā uzsākusi 28 administratīvos procesus, no tiem 13 Latgales reģionā.

Ap pulksten 22.25 pie Uzvaras pieminekļa sapulcējušies vien pārdesmit cilvēku. Publika, kas ierodas tagad, pārsvarā to dara bez ziediem. Tāpat portāls "Delfi" novēroja vairākas uguņošanas, kuras klātesošie sagaidīja ar ovācijām. Jāatgādina, ka valstī pirmdien aizliegta pirotehnikas lietošana.

Situācija 9. maijā līdz pulksten 23.00: policija kopumā uzsākusi 49 administratīvos procesus, bet 35 personas aizturētas.

Jāpiebilst, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes vairākkārt aicinājušas Latvijas iedzīvotājus 9. maijā nedoties pie Pārdaugavas pieminekļa.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Saeima 31. martā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas paredz aizliegt pasākumus padomju armiju slavinošu pieminekļu pakājē, kā arī ierobežotas 9. maija publiskas svinības.

Savukārt 7. aprīlī galīgajā lasījumā Saeima atbalstīja steidzamības kārtā virzīto priekšlikumu šogad 9. maiju noteikt kā Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu.

Tāpat nedēļas nogalē piekļuvi piemineklim ierobežoja Valsts policijas barjeras. Savukārt pieminekli ierobežojošā sēta noklāta ar Ukrainas un Latvijas karogiem. Šāda sēta ap pieminekli uzstādīta, jo piemineklis atzīts par tādu, kas atrodas bīstamā stāvoklī.

9. maijs ir datums, kad bijušajā Padomju Savienībā atzīmēja Uzvaras dienu pār nacistisko Vāciju. Mūsdienās 9. maijs kļuvis par savdabīgu mobilizējošu datumu, kurā daļa bijušās PSRS iedzīvotāji, tai skaitā Latvijā, demonstrē savu kopības sajūtu. Plašākās svinības Latvijas teritorijā šajā datumā parasti notikušas pie pieminekļa Pārdaugavā.