Mazākumtautību izglītības programmām jānotiek tikai valsts valodā, mudina NA

Patlaban Izglītības likums noteic, ka mazākumtautību izglītības programmās no 1. klases līdz 6. klasei mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50%, bet no 7. klases līdz 9. klasei ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas.

Tomēr NA rosina veikt grozījumus likumā, nosakot, ka mazākumtautību izglītības programmās no 1. klases līdz 9. klasei mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta 100% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas.

Vienlaikus NA priekšlikums paredz, ka, lai mācību procesu mazākumtautību izglītības programmās īstenotu tikai valsts valodā, Ministru kabinetam līdz šā gada 1. jūlijam būtu jāizstrādā noteikumi ar konkrētu plānu pārejai uz izglītību valsts valodā visās valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādēs pamatizglītības pakāpēs.

NA norāda, ka 2018. gada 2. aprīlī stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas noteica pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā valsts, pašvaldību un privātajās vispārējās izglītības iestādēs pamatizglītības un vidējās izglītības posmā. NA atzīst, ka pāreja ir veiksmīgi noslēgusies 2021./2022. mācību gadā, nodrošinot mācību procesu latviešu valodā pamatskolās 50% līdz 80% apjomā, bet vidusskolās pilnā apjomā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Centralizētie eksāmeni 9. un 12. klasēm patreiz jau notiek tikai latviešu valodā.

"Tā kā iepriekšminētais pakāpeniskās pārejas posms uz mācībām valsts valodā valsts, pašvaldību un privātajās vispārējās izglītības iestādēs noteiktajā apmērā ir veiksmīgi noslēdzies 2021./2022. mācību gadā, rosinām spert nākamo soli šī procesa realizācijā un nodrošināt mazākumtautību izglītības programmās no 1. klases līdz 9. klasei mācību satura apguvi valsts valodā ne mazāk kā 100% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, tādējādi noslēdzot pakāpeniskās pārejas uz mācībām valsts valodā pamatizglītības un vidējās izglītības posmā valsts, pašvaldību un privātajās vispārējās izglītības iestādēs pēdējo daļu pilnā apjomā," mudina NA.

Politiskais spēks atzīst, ka likuma izmaiņas veicinās valsts valodas apguvi un lietojumu pamatizglītības ietvarā, paaugstinās valsts mazākumtautību iedzīvotāju konkurētspēju Latvijas darba tirgū un veicinās integrācijas procesus Latvijas sabiedrībā.

Šī nav pirmā reize, kad NA rosina mazākumtautību izglītības programmas īstenot tikai valsts valodā. Šā gada 3. martā Saeima noraidīja NA izstrādātos likumprojektus, kas paredz jau šogad mazākumtautību skolās nodrošināt mācības tikai latviešu valodā.

Vienlaikus koalīcijas partneri šā gada 28. februārī vienojās par mērķi – izglītību tikai valsts valodā ieviest pakāpeniski sešu gadu periodā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) tolaik norādīja uz nepieciešamību stiprināt sabiedrības saliedētību un vienotību, ko iespējas panākt, izglītības procesu nodrošinot tikai valsts valodā. No premjera paustā izriet, ka sešu gadu periodā plānots panākt, lai izglītības procesā bērni un jaunieši netiktu dalīti pēc viņu dzimtās valodas.

Koalīcijas vairākums atbalstījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā sešu gadu periodā. Pirmās izmaiņas iecerētas ar 2023./2024. mācību gadu. "Mums nevajag šķirot bērnus. Tas ir svarīgi valsts stiprināšanā," uzsvēra Kariņš.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) informēja, ka IZM sagatavos konkrētus likumprojektus un grozījumu Ministru kabineta noteikumos, lai izglītības procesā atteiktos no mazākumtautību programmām.

Ministre gan uzsvēra, ka izglītības procesā tiks saglabāti moduļi, kuru ietvaros būs iespējams apgūt mazākumtautību valodu, kultūru un ģeogrāfiju.