Koalīcija vienojas par pirmo soli pieminekļa Uzvaras parkā 'aizvākšanai'

Preses konferencē pēc koalīcijas partiju sanāksmes deputāts Raivis Dzintars (NA) informēja, ka politiskie spēki pirmdien vienojušies par diviem simboliskiem soļiem, kas vērsti uz okupācijas seku pārvarēšanu.

Pirmais solis ir Nacionālās apvienības priekšlikums veikt grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem plānots izglītības procesu nodrošināt tikai valsts valodā.

Savukārt otrs solis ir koalīcijas paustais atbalsts Saeimas Ārlietu komisijas sagatavotajam priekšlikumam apturēt Latvijas un Krievijas vienošanās pantu, kas regulē memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšanu.

Dzintars stāstīja, ka Saeima jau šo ceturtdien, 12. maijā, varētu skatīt Ārlietu komisijas izstrādātu likumprojektu, ar kuru atceltu Latvijas un Krievijas noslēgtās vienošanās 13. pantu. "Tas nozīmē būtiskas iespējas rīkoties pašvaldībām, tostarp Rīgas domei attiecībā uz objektu, ko liela daļa pamatoti sauc par okupācijas simbolu," teica deputāts.

Dzintars piebilda, ka viņš paļaujas uz Rīgas domes politiķu izlēmību, bet gadījumā, ja "pašvaldībām pietrūks dūšas" pieņemt lēmumus, politiķis neizslēdz iespēju, ka Saeimai vajadzēs lemt par papildus soļiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, Saeima ceturtdien varētu skatīt pirmo no iespējamajiem vairākiem lēmumiem. "Soli pa solim atbrīvosimies no okupācijas atliekām. Process virzās uz priekšu. Nav jautājums – vai, bet gan – kad un kā," uzsvēra Kariņš, piebilstot, ka sabiedrības vairākums uzskata, ka šādiem okupāciju slavinošiem pieminekļiem nav vietas mūsu sabiedrībā.

Arī deputāts Juris Pūce atzina, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks "Attīstībai/Par" Saeimā atbalstīs Ārlietu komisijas izstrādāto risinājumu, kas, Pūces ieskatā, ir juridiski korekts un nodrošina to, ka Latvija rīkojas kā tiesiska valsts.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pauda gandarījumu, ka viņa pārstāvētā politiskā spēka "Konservatīvie" virzītais lēmumprojekts paātrināja šo procesu, un Saeima jau tuvākajā laikā lems par to, kādā veidā varētu atbrīvoties no šādiem pieminekļiem. "Svarīgi, lai pašvaldību līmenī būtu izpratne par šādu okupācijas pieminekļu novākšanu no mūsu publiskās telpas," piebilda Linkaits.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par iespējamu neapmierinātību daļā sabiedrības, Kariņš uzsvēra, ka kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, situācija ir mainījusies gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Viņš skaidroja, ka sabiedrības aptaujas norāda uz lielāku izpratni par to, kas notiek Ukrainā, sabiedrība nosoda Krievijas rīcību un daudzi sabiedrības locekļi "pārdomā savus agrākos uzskatus".

"Aptaujas liecina, ka atbalsts Krievijas karam Ukrainā ar katru dienu samazinās. Iemesls tam acīm redzot ir saistīts ar to, ka esam apturējuši Krievijas propagandas kanālus, tā vietā nāk cita informācija krievu valodā, kas atspoguļo īstenību," teica Kariņš.