Reizniece-Ozola izstājusies no Latvijas Zemnieku savienības

Reizniece-Ozola pavēstījusi, ka no LZS izstājusies otrdien, 10. maijā.

"Ar aktīvu politisko darbību šobrīd nenodarbošos, bet iesaistīties publiskās diskusijās par valsts attīstību gan priecāšos. Pateicos LZS kolēģiem par atbalstu un sadarbību un vēlu gudri strādāt Latvijas drošībai un cilvēku labklājībai," vietnē "Facebook" raksta bijusī politiķe.

Reizniece-Ozola portālam "Delfi" atzina, ka lēmums par izstāšanos no LZS "briedis ilgi" un tā pieņemšanu paātrinājis faks, ka ZZS nav gatava mainīties. Viņa gan nekonkretizēja, par kādām izmaiņām ir runa.

"Man vienmēr šķitis, ka Latvijas politikā ir vajadzīgs rīcībspējīgs politiskais spēks," piebilda bijusī politiķe un atzina, ka viņa nav vīlusies konkrētajā politiskajā spēkā, bet patlaban viņai ir citas prioritātes.

Reiznieces-Ozolas prioritāte ir darbs Starptautiskajā šaha federācijā (FIDE), bet viņa neizslēdz, ka kaut kad nākotnē varētu atgriezties politikā.

"Šo uztveru kā periodu, kad varu darīt to, kas man patīk, un arī padomāt par Latvijas nākotni," piebilda Reizniece-Ozola.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka otrdien, 10. maijā, trīs politisko spēku – Latvijas zaļās partijas (LZP), Latvijas Reģionu apvienības un Liepājas partijas – pārstāvji paziņoja par pievienošanos patlaban izveides procesā esošajai biedrībai ar pagaidu nosaukumu "Latvijas apvienotais saraksts". Viens no tās dibinātājiem ir uzņēmējs Uldis Pīlēns.

Tāpat ziņots, ka ZZS līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze paziņojumā medijiem norādīja, ka pagājušās nedēļās sākumā pie Latvijas Zemnieku savienības (LZS) vadības vērsās LZP vadītājs Edgars Tavars ar oficiālu aicinājumu pēc 14.Saeimas vēlēšanām ZZS neslēgt sadarbības vienošanos uz nākamajiem četriem gadiem ar partiju Latvijai un Ventspilij.

Aģentūras LETA arhīvs vēsta, ka Reizniece-Ozola dzimusi 1981. gada 6. novembrī Kuldīgā, izglītību ieguvusi Ventspils Augstskolā (maģistra profesionālais grāds tulkošanā un terminoloģijā), Juridiskajā koledžā (jurista palīga kvalifikācija), Starptautiskajā kosmosa universitātē (profesionālā maģistra studiju programma kosmosa vadībā, profesionālā maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā).

Strādājusi kā Ventspils pilsētas domes Investīciju nodaļas vadītāja, Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes locekle, Tehnoloģiju parka vadītāja. Ievēlēta 10. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, 2010. gadā iecelta par Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāri. Ievēlēta 11. Saeimā no ZZS saraksta.

Ievēlēta 12. Saeimā no "Zaļo un Zemnieku savienības" saraksta. 2014.-2016. gadā bijusi ekonomikas ministre Laimdotas Straujumas (V) valdībā. 2016.-2019. gadā bijusi finanšu ministre Māra Kučinska (ZZS) valdībā. 2018. gadā ievēlēta 13. Saeimā no ZZS saraksta. 2019. gadā kandidējusi Eiropas Parlamenta vēlēšanās ZZS saraksta.

Līdz 2018. gada novembrim bijusi politiskās partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes locekle, kad partiju pametusi. 2018. gada nogalē kļuvusi par LZS biedri.

2021. gad sākumā viņa nolika deputāta mandātu, jo piekrita piedāvājumam ieņemt FIDE rīkotājdirektores un valdes priekšsēdētāja vietnieces amatu.

15 gadu vecumā pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni šahā starp pieaugušām sievietēm, pēc tam trīs reizes pēc kārtas atkārtojusi šo panākumu, būdama čempione laika posmā no 1998. līdz 2001. gadam.

1998. gadā U-18 vecuma grupā izcīnījusi Eiropas čempiones titulu – gadu vēlāk šo panākumu atkārtojusi, un otro vietu pasaules čempionātā.

2001. gadā kļuvusi par lielmeistari, 2002. gadā uzvarējusi Paula Keresa memoriālā Tallinā. Pārstāvējusi Latvijas izlasi piecās Pasaules šaha olimpiādēs.

2018. gadā ievēlēta par Eiropas Šaha savienības viceprezidenti.