Marija Golubeva
Foto: LETA

Valdošajā koalīcijā ietilpstošie politiskie spēki pagaidām atturas vērtēt iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) atbilstību amatam.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka arī otrdien, 10. maijā, pie pieminekļa Uzvaras parkā Pārdaugavā cilvēki devās nolikt ziedus. Taču vakarā ap pulksten 22.30 Valsts policijas (VP) Speciālo uzdevumu bataljonam izdevās izklīdināt sanākušos, vēsta VP.

Par notikušo premjers Krišjānis Kariņš (JV) pieprasījis iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) paskaidrojumus. Savukārt pati Golubeva paziņojusi, ka saistībā ar notikumiem Uzvaras parkā pie okupācijas pieminekļa ministre negrasās demisionēt.

Aicināti vērtēt Golubevas atbilstību amatam pēc notikušā, "Attīstībai/Par" partneri koalīcijā nesteidz vērtēt Golubevas atbilstību amatam, bet vēlas notikumus pārrunāt ar iekšlietu ministri.

"Konservatīvo" frakcijas vadītājs Krišjānis Feldmans portālam "Delfi" atzina, ka viņš nevēlas spekulēt jautājumā par Golubevas iespējamu demisijas pieprasījumu. Vienlaikus viņš informēja, ka politiskais spēks trešdien plāno tikties ar iekšlietu ministri un uzklausīt viņas versiju par notikušo.

"Jaunās Vienotības" frakcijas pārstāve Silvija Reinberga portālu "Delfi" informēja, ka "Jaunās Vienotības" frakcijas dienaskārtībā patlaban nav jautājums par iekšlietu ministres demisiju, bet gan par konkrētu amatpersonu atbildību, kuriem savu pilnvaru ietvaros bija iespēja reaģēt, tādējādi nepieļaujot pretvalstiskas darbības.

"Mūsu frakcija sagaida, ka Valsts policijas iekšienē, kā solīja policijas priekšnieks, tiks veiktas pārbaudes un katra atbildība tiks noskaidrota," sacīja Reinberga.

Savukārt Nacionālās apvienības (NA) frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars portālam "Delfi" atzina, ka 10. maija notikumi ir nepieņemami, tāpēc NA frakcija šodien attālināti tiksies ar iekšlietu ministri un policijas vadību, lai uzklausītu skaidrojumus.

"Viss liecina par to, ka šis ne tuvu nebūs pēdējais izaicinājums Latvijas valstij un ar nākamajiem mēs varam saskarties jau pārskatāmā nākotnē. Gribēsim dzirdēt pārliecinošu un godīgu atbildi gan par plāniem, gan spējām uz šiem izaicinājumiem reaģēt," teica Dzintars, piebilstot, ka viņš pagaidām atturas no komentāriem par tālākiem soļiem.

"Attīstībai/Par!" frakcijas vadītājs Juris Pūce portālam "Delfi" norādīja, ka politiskā spēka valde trešdien no rīta uzklausīja iekšlietu ministri. Viņa ir uzdevusi Valsts policijas priekšniekam izvērtēt vakar notikušo, pieņemt atbilstošus lēmumus.

Pūce norādīja, ka VP priekšnieks arī atzīst policijas darbinieku kļūdainu rīcību vai rīcības trūkumu.

"Sagaidīsim VP vadības lēmumus. Apvienība ministres darbam uzticas, nav novērojams, ka viņa nepildītu savus pienākumus atbilstošā kvalitātē," pauda Pūce.

Golubeva trešdien mikroblogošanas vietnē "twitter" raksta, ka viņa nosoda tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tajā pašā laikā viņa norāda, ka Latvijas Satversme neparedz aizliegt nolikt ziedus.

"Mugurkauls nav tikai tvitera publikas griba, mugurkauls vispirms ir Satversme. Kā iekšlietu ministre es uzsveru: policija var darīt tikai to, kas ir pamatots Latvijas likumos un Satversmē. Policijas darbība 10. maijā varētu būt bijusi ātrāka. Policija varēja ierasties ātrāk lielākā skaitā. Ātrāk atdalīt tos cilvēkus, kas kaut ko pārkāpa, piemēram, skandēja Krievijas armiju slavinošu mūziku vai ieradās ar Krievijas karogiem. Ātrāk viņus atdalīt, izolēt, aizturēt," raksta ministre.

Viņa norāda, ka ministre bijusi nepārtrauktā kontaktā ar policiju, un atzīst, ka policija darīja diezgan daudz, lai šo situāciju novērstu.

"Valsts policijā ir nozīmēta dienesta pārbaude, lai vērtētu atsevišķu policistu rīcību 10. maijā. Ievērojot Latvijas likumus, tika aizturēti cilvēki, kas kaut kādā veidā ar izteicieniem vai simboliku aizstāvēja Krievijas agresiju, tika sastādīti protokoli. Šogad pie pieminekļa bija ieradušies desmitiem reižu mazāk cilvēku nekā citus gadus. Valsts drošības dienesta preventīvā darba rezultātā bija novērsti aicinājumi uz masu pulcēšanos," pauž Golubeva.

Viņa turpina, ka policija šorīt pauda gatavību aizrādīt kolēģiem, kas nereaģēja ātrāk, un turpmāk stingri ievērot šo principu. Golubeva skaidro, ka tiesiskais pamatojums paredz konstatētus lielas konfrontācijas (nemieru) riskus.

"Pirms 9. maija tādi riski netika konstatēti, dienestu darba rezultātā visi parastie organizētāji nebija gatavi rīkot nekārtības. Diemžēl 10. maijā pēc bildēm ar traktoru soctīklos sākās mobilizācija. Tieši 10. maijā nekārtības un konfrontācija un ar to saistītie riski ir pamats objekta slēgšanai," norāda iekšlietu ministre.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!