Slēgta pieeja Uzvaras parkā esošajam piemineklim un tā laukumam - 8
Foto: LETA

Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks trešdien izdevis rīkojumu, ar kuru līdz 31. augustam liegta piekļuve Uzvaras parkā esošajam piemiņas kompleksam, liecina trešdien valsts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicētais VP lēmums Nr. 366.

Lēmumā norādīts, ka VP ir valsts pārvaldes iestāde, kuras funkcija ir aizsargāt personas un sabiedrību no publiskās drošības un kārtības apdraudējumiem.

VP vēsta, ka no šā gada 10. maija pulksten 8 līdz 11. maijam pulksten 8.30, nodrošinot sabiedrisko kārtību un drošību, Rīgā, Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotāju no vācu fašistiskajiem iebrucējiem pieminekļa apkaimē jeb teritorijā, tā konstatēja, ka tur ir intensīva cilvēku plūsma, vienas un tās pašas personas teritorijā uzturas ilgāk par 15 minūtēm, uz policijas darbinieku aizrādījumiem nereaģē vai reaģē formāli:

  1. 10.05.2022.g. plkst. 16:30 pie pieminekļa persona ar kājām spārdīja ziedus;
  2. 10.05.2022.g. plkst. 17:45 pie pieminekļa pulcējas ap 100 cilvēku;
  3. 10.05.2022.g. plkst. 19:40 Rīga, Uzvaras bulvāra teritorijā persona atradās sabiedriskā vietā ar Georga lentītēm, kas bija iesietas bizēs. Persona nepildīja policijas amatpersonu likumīgās prasības;
  4. 10.05.2022.g. plkst. 20:00 pie pieminekļa persona brauca ar riteni un nepamanīja tur novietotos ziedus, kā rezultātā nokrita ziedos;
  5. 10.05.2022.g. plkst. 21:39 pie pieminekļa aizturēta persona par genocīda, nozieguma pret cilvēci noziegumu pret mieru vai kara noziegumu publisku slavināšanu, staigāja pie pieminekļa ietinies Krievijas karogā un izteica Krievijas agresiju atbalstošos saukļus;
  6. 10.05.2022.g. plkst. 22:40 pie pieminekļa persona aizturēta par huligānismu, persona nepildīja pašvaldības policijas darbinieku likumīgās prasības un uzbruka pašvaldības policijas darbiniekam;
  7. 11.05.2022.g. plkst. 00:31 pieminekļa rajonā brauc transportlīdzeklis, no kura tiek atskaņota dziesma "Denj Pobedi";
  8. 11.05.2022.g. plkst. 01:20 pie pieminekļa atrasts vecs koferis, uz kura no abām pusēm ir pieliktas A4 formāta lapas ar uzrakstu "M. Golubevas Iekšlietu ministra portfelis".


Lēmumā teikts, ka drošības dienesti publiski aicināja iedzīvotājus neapmeklēt gan šo, gan citus Latvijas okupāciju slavinošus monumentus.

Iepriekš tika norādīts, ka "pulcēšanās un ceremoniāla ziedu nolikšana pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem dienesta vērtējumā uzskatāma par klaju necieņas izrādīšanu tiem miljoniem cilvēku, tajā skaitā Latvijas iedzīvotājiem, kuri gājuši bojā vai smagi cietuši PSRS komunistiskā režīma dēļ. Par klaju necieņu uzskatāma arī individuāla ziedu nolikšana pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem, kā arī jebkura cita publiska darbība Krievijas atbalstam. Vienlaikus minētās darbības ir arī pašreizējo Krievijas noziegumu pret cilvēci un mieru un kara noziegumu netieša attaisnošana".

Ruks lēmumā norādījis, ka saskaņā ar likuma "Par policiju" 3. panta pirmajā daļā noteikto policijas uzdevumos ietilpst garantēt personu un sabiedrības drošību. Atbilstoši likuma "Par policiju" 10. panta pirmās daļas 1. punktam saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumos atbilstoši dienesta kompetencei ir nodrošināt kārtību uz ceļiem, ielās, laukumos, parkos, [..] un citās publiskās vietās, lai garantētu personu un sabiedrības drošību.

Valsts policija, izvērtējot tai pieejamo informāciju, secina:

  1. teritorijā notiek pastiprināta cilvēku pulcēšanās;
  2. teritorijā esošie cilvēki agresīvi noskaņoti;
  3. konstatēti būtiski riski, t.sk. sprādzienbīstamu priekšmetu izmantošana, kas var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu sabiedrības drošības interesēm;
  4. konstatēta militārās agresijas un kara noziegumu slavinošu simbolu izmantošana, naida kurināšana, huligāniska rakstura darbības un citi sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumi;
  5. tādējādi pastāv augsta varbūtība sabiedrības drošības, personu mantas, veselības un dzīvības apdraudējumam.


Lēmumā norādīts, ka likuma "Par policiju" 12. panta pirmās daļas 15. punkts paredz policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, tiesības uz laiku ierobežot vai pārtraukt transporta vai gājēju kustību ielās un uz ceļiem, kā arī personu iekļūšanu atsevišķās vietās vai objektos un izkļūšanu no tiem, ja to prasa sabiedrības drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzības.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62. panta otrās daļas 1. punktu citu personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud sabiedrisko drošību un kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību vai mantu.

"No lietas faktiskajiem apstākļiem redzams, ka jebkura kavēšanās tieši apdraud sabiedrisko drošību, sabiedrisko kārtību, personas mantu, veselību un dzīvību, " argumentējusi policija.

Ruka parakstītajā dokumentā teikts, ka lēmums par teritorijas slēgšanu:

  1. ir nepieciešams, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi: ar ātru un efektīvu mehānismu tūlītēji novērstu sabiedrības drošības, personu dzīvības, veselības un mantas aizsardzības apdraudējumu, kas rada vai ar lielu ticamību var radīt būtisku kaitējumu sabiedrības drošības interesēm, un nepieļautu iespējamas provokācijas un saasinājumus, kā arī maksimāli novērstu likumpārkāpumus;
  2. ir piemērots attiecīgā mērķa sasniegšanai, jo tūlītēji novērš likumpārkāpumus un līdz minimumam samazina drošības un kārtības apdraudējuma riskus;
  3. ir nepieciešams, jo šo mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;
  4. ņemot vērā kopējo drošības situāciju, kā arī Satversmē noteikto, ka valsts aizsargā cilvēku dzīvību, veselību un īpašumu, lēmums ir atbilstīgs un samērīgs, jo sabiedrības (liela cilvēku kopuma) dzīvības, veselības un īpašumu saglabāšana ir vērtējama primārāk, nekā individuālas fiziskās personas tiesības uzturēties konkrētajā teritorijā.


Ņemot vērā, ka šobrīd attiecībā uz pieminekli sabiedrībā valda paaugstināta spriedze un ir iespējamas provokācijas un saasinājumi, pie tam lēmums par teritorijas slēgšanu ir vērsts uz vietu, kas neviennozīmīgi tiek vērtēta sabiedrībā, vietu, kas raisa pastiprinātu emocionālu spriedzi sabiedrības locekļos, kas savukārt var novest pie sabiedriskās drošības turpmāka apdraudējuma konkrētajā vietā, lēmumam ir nosakāma ilgstoša spēkā esamība (darbība), kas ir pamatojama ar sabiedrības locekļu spriedzes mazināšanas nepieciešamību.

Līdz ar to VP nolēmusi:

  1. no 2022. gada 11. maija plkst. 05:00 līdz 2022. gada 31. augusta plkst. 05:00 pārtraukt personu iekļūšanu Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem Pieminekļa memoriāla ansambļa teritorijā un tai pieguļošajā teritorijā no Bāriņu ielas līdz Uzvaras bulvārim, Rīgā;
  2. no 2022. gada 11. maija plkst. 05:00 līdz 2022. gada 31. augusta plkst. 05:00 aizliegt transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu Bāriņu ielā, Rīgā, no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai, un Uzvaras bulvārī, Rīgā no Bāriņu ielas līdz Ojāra Vācieša ielai;
  3. lēmumu pārskatīt reizi mēnesī, sākot ar 2022. gada 1. jūliju, ņemot vērā sabiedriskās drošības risku izvērtējumu;
  4. šo lēmumu paziņot publiski, t.sk., sociālajos tīklos Valsts policijas sociālo tīklu kontos un Valsts policijas tīmekļa vietnē;
  5. šo lēmumu nosūtīt: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Rīgas pašvaldības policijai, AS "Latvijas Gāze", AS "Gaso", Rīgas domei, Rīgas domes satiksmes departamentam, Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme", oficiālajam izdevumam "Latvijas Vēstnesis".


Lēmumā atzīmēts, ka, ņemot vērā, ka jebkura kavēšanās tieši apdraud sabiedrisko drošību, sabiedrisko kārtību, personas veselību un dzīvību, šis lēmums izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi.

Lēmums stājas spēkā nekavējoties.

To gan var apstrīdēt Iekšlietu ministrijā – Čiekurkalna 1. līnija 1 k-2, Rīgā, LV-1026 – viena mēneša laikā no šī lēmuma spēkā stāšanas dienas, iesniedzot rakstveida iesniegumu VP.

Kā novēroja portāls "Delfi", trešdienas pievakarē pieminekļa apkaimē situācija bija mierīga.

VP informē, ka, Ruka skatījumā, otrdienas, 10. maija, notikumu attīstības gaita vērtējama kā nepieņemama.

Viņš izteicies, ka saprot patriotiski noskaņotās sabiedrības neizpratni par to, kāpēc piekļuve okupācijas režīma simbolam netika ierobežota ātrāk.

"No policijas puses vēlos vēlreiz uzvērt, ka mēs varam darboties tikai un vienīgi atbilstoši likumam. Policijas tiesības slēgt vai ierobežot piekļuvi kādam objektam nav tik visaptverošas, kā varētu šķist. Vēršu uzmanību, ka bez reāli būtiskām sabiedrības drošības apdraudējuma pazīmēm likuma pants, kas paredz tiesības liegt piekļuvi kādiem objektiem, nevar tikt piemērots," izteicies Ruks.

Gatavojoties 9. maijam policija strādāja pēc iepriekš rūpīgi izstrādāta plāna, gatavojoties un savlaicīgi novēršot konfrontācijas un apdraudējuma riskus, par ko liecina arī konkrētās dienas gaita – tā tika aizvadīta bez būtiskiem saasinājumiem un neizcēlās ne ar kādiem īpaši konfrontējošiem notikumiem.

"Tāpat arī netika pieļauta masveidīga personu pulcēšanās un viss noritēja salīdzinoši mierīgi. Līdz ar to uz konkrēto brīdi jebkādi lēmumi par piekļuves liegšanu objektam likumiski no policijas puses nebija pamatoti, tas gan neizslēdza iespēju šo piekļuvi slēgt citiem, kam ir šāda kompetence," viņš norādījis.

"Līdz vakardienai, 10. maijam, izteikts sabiedrības apdraudējums, kad tieši policijai būtu tiesības slēgt šo vietu – nebija," teikts Ruka paziņojumā.

Savukārt 10. maija notikumu attīstības gaita parādīja, "cik reāli ir fiziskas konfrontācijas un citi riski šī objekta apkārtnē, jo brīvi pieejamā vidē, kur var pulcēties gan patriotiski noskaņotas personas, gan personas ar prokrievisku attieksmi, ir auglīga augsne arī potenciālām sadursmēm un masveida citiem likumpārkāpumiem".

"Vērtējot turpmāko notikumu iespējamo attīstību, kas varētu raisīt gan fizisku sadursmju risku, gan masu nekārtības ar visām izrietošajām sekām, tādējādi apdraudot mūsu Latvijas iedzīvotāju drošību, radās argumentēts pamats attiecīgām bažām un lēmuma pieņemšanai. Šobrīd nesaskatu nedz morālu, nedz likumīgi pamatotu iemeslu šo lēmumu atcelt," viņš izteicies.

VP arī vērš uzmanību, ka tās Iekšējais kontroles birojs veic dienesta pārbaudi par Valsts policijas amatpersonu rīcību 9., 10. un dažām epizodēm 11. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā.

"Situācija ir izveidojusies absolūti nepieņemama. Arī es esmu ļoti neapmierināts ar atsevišķu policijas amatpersonu rīcību vai pat bezdarbību, reaģējot uz notikumiem Uzvaras parkā. Ja atsevišķu policijas amatpersonu rīcība saistībā ar likumpārkāpumiem vai situācijām Uzvaras parkā ir vērtējama kā tolerējoša, aicinām ziņot Valsts policijas vadībai uz vadiba@vp.gov.lv, amatpersonām būs jāatbild par savu rīcību," norādījis Ruks.

Valsts policija vienlaikus vērš uzmanību, ka, plānojot tālākās darbības un plānus, ir uzrunājusi arī Zemessardzi par tās potenciālu atbalstu likumsargiem nepieciešamības gadījumā. Un ir saņemts apstiprinājums par Zemessardzes atbalstu. Policija vērš uzmanību, ka pagaidām šāds atbalsts vēl nav nepieciešams.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!