Saeima virza tālāk likumu par viendzimuma pāru tiesībām

Kopumā uz otro lasījumu bija iesniegti 83 priekšlikumi likuma grozījumiem, par kuriem debates notika 29. aprīlī Saeimas Juridiskās komisijas sēdē.

Tāpat kā iepriekš komisijas sēdē arī parlamentā atbalstu neguva atsevišķu deputātu priekšlikums no regulējuma izslēgt tiesības viena dzimuma pāriem slēgt civilo savienību.

Deputāti atbalstīja ietvert likumā normu, ka citas valsts pilsonis ar uzturēšanās tiesībām Latvijā varēs noslēgt civilo savienību ar Latvijas pilsoni vai citas valsts pilsoni, kuram ir uzturēšanās atļauja Latvijā.

Saeima noraidīja opozīcijas deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumus, kas būtībā paredz radīt jaunu likumu ar citiem mērķiem, proti, deputāte rosināja Civilās savienības likumu pārdēvēt par Ģimenes aizsardzības un stiprināšanas likumu, kurā būtu noteikti organizatoriski un tiesiski pasākumi ģimenes stiprināšanai.

Stepaņenko piedāvātais likumprojekts paredz ģimenes jēdziena definīciju, proti, ka ģimene ir "laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā balstīta dabiska fizisko personu savienība".

2020. gadā Satversmes tiesa spriedumā par neatbilstošu valsts pamatlikumam atzina Darba likuma normu, kas neparedz aizsardzību un atbalstu viendzimuma pāriem saistībā ar bērna piedzimšanu tādā apmērā, kā tas likumā noteikts bērna tēvam.

Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, Tieslietu ministrija (TM) izstrādāja Civilās savienības likumprojektu. Ar kuru paredz nodrošināt, ka civilajās savienībās sastāvošas personas kļūst valstij "redzamas" un tām ir likumā nodrošināts minimālais nepieciešamais tiesiskais regulējums.

Likumprojekts paredz civilās savienības noslēgšanas un izbeigšanas procesu, kā arī civilās savienības pušu savstarpējās attiecības.

Likumprojekts nosaka, ka civilo savienību var noslēgt divas fiziskas pilngadīgas personas notariālā akta formā, personīgi klātesot pie notāra. Civilo savienību aizliegts noslēgt personām, kuras sastāv laulībā; ir noslēgušas civilo savienību ar citu personu, un tā ir spēkā; ir radinieki taisnā līnijā, brāļiem un māsām un pusbrāļiem un pusmāsām; adoptētājiem ar adoptētajiem. Civilo savienību noslēdz bez termiņa.

Tāpat likumprojektā atrunāta civilās savienības izbeigšanās, proti, ar vienas puses nāvi; ja puses stājas savstarpējā laulībā; pusēm vienojoties pie notāra; ar tiesas spriedumu (ja viena no pusēm nevēlas savienību izbeigt). Izbeidzot civilo savienību, ir jāizlemj vai pusēm jāvienojas par kopīgās mantas sadali; kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesību izmantošanu un uzturlīdzekļiem.

TM piedāvātais likumprojekts arī paredz, ka civilā savienība uzliek pusēm pienākumu gādāt un atbalstīt vienai otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši katras puses ienākumiem. Kopīgas mājsaimniecības ietvaros pusēm ir vienādas tiesības. Katrai pusei ir tiesības patstāvīgi rīkoties ar savu mantu nāves gadījumam, taisot testamentu, kā arī noslēgt mantojuma līgumu.

Likumprojektā ietvertās civilās savienības pušu mantiskās tiesības un pienākumi paredz, ka katra puse patur mantu, kas tai piederējusi pirms civilās savienības noslēgšanas, un mantu, ko iegūst savienības laikā kā atsevišķu mantu. Regulējuma projekts arī paredz, ka viss, ko puses savienības laikā iegūst kopīgi vai viena no tām, bet ar abu pušu līdzekļiem vai otras puses darbības palīdzību, ir abu pušu kopīga manta.

No piedāvātā regulējuma izriet, ka civilā savienībā puses kopīgo mantu pārvalda un ar to rīkojas kopīgi, rīcībai ar kopīgo mantu nepieciešama otras puses piekrišana. Par saistībām, ko puses noslēgušas kopīgi, tās atbild ar kopīgo mantu un katra ar savu atsevišķo mantu, ja kopīgās mantas nepietiek. Vienas puses manta neatbild par otras puses saistībām. Pušu mantiskās attiecības izbeidzas ar civilās savienības izbeigšanos.

Lai Civilās savienības likums varētu atbilstoši funkcionēt, būtu nepieciešams izdarīt grozījumus virknē likumu un Ministru kabineta noteikumu, tostarp Notariāta likumā, Fizisko personu reģistra likumā, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, Civilprocesa likumā u.c.

Vienlaikus TM atzīst, ka likumprojektā nav iekļauti personisko un mantisko attiecību jautājumi, piemēram; pušu mantas šķirtība, pušu likumiskā mantošana; ārvalstīs reģistrētu dažādu dzimumu partnerattiecību un viena dzimuma personu dažādu savienību veidu atzīšana; katras puses atsevišķo bērnu aizgādība, uzturlīdzekļi, saskarsme, bērnu adopcija; pušu uzvārds pēc savienības noslēgšanas.

TM ieskatā, ar Civilās savienības likuma pieņemšanu tiktu izpildīts pirmais no Satversmes tiesas dotajiem uzdevumiem – noregulēt ārpus laulības dzīvojošo personu personiskās un mantiskās attiecības.

Plānots, ka Civilās savienības likums stāsies spēkā 2023. gada 1. februārī. TM šādu termiņu pamatoja ar faktu, ka ir nepieciešams veikt grozījumus arī virknē citu tiesību aktu, piemēram, Notariāta likumā, Fizisko personu reģistra likumā, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā un Civilprocesa likumā, kā arī attiecīgos Ministru kabineta noteikumos.

Jau ziņots, ka Saeimā par likumprojektu notikušas asas debates. Pret to iebilduši arī Latvijas kristīgo baznīcu vadītāji.

Satversmes tiesa 2020. gada novembrī par neatbilstošu Satversmei atzina Darba likuma normu, kas neparedz bērna bioloģiskās mātes partneres, kas ir bērna bioloģiskās mātes un jaundzimušā bērna ģimenes locekle, tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.

Saeima Civilās savienības likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja 31. martā. Toreiz likumprojektu atbalstīja 41 deputāts, to neatbalstīja septiņi deputāti, bet divi balsojumā atturējās.