Jansons aicina Kariņu nekavējoties rast risinājumu PMLP noslodzei

Kā portālu "Delfi" informēja Tiesībsarga birojā, atbildi par plānotajiem pasākumiem tiesībsargs vēlas saņemt līdz maija beigām.

Tiesībsarga ieskatā, PMLP šī brīža sasniedzamība, atvērtība un pamata pakalpojumu pieejamība, piemēram, personu apliecinošu dokumentu izdošana, raisa ne vien bažas par labas pārvaldības principa pienācīgu neievērošanu, bet norāda uz sistēmiskiem trūkumiem iestādes darba organizēšanā, kas grauj valsts pārvaldes autoritāti kopumā.

Tiesībsargs ar izpratni attiecas pret PMLP priekšnieces Mairas Rozes publiski norādītajiem šīs situācijas cēloņiem un atzinīgi novērtē plānotos pasākumus PMLP darba uzlabošanai. Tomēr, viņaprāt, šī brīža situācija ir nepieļaujama un bez kavēšanās ir jālabo.

Tiesībsargs norāda, ka "par PMLP nespēju efektīvi un pietiekamā kvalitātē pildīt noteiktās funkcijas vienlīdz ir atbildīga pārraugošā Iekšlietu ministrija, kuras rīcība neatbilst labas pārvaldības principam".

"Pirmkārt, PMLP nespēja kvalitatīvi nodrošināt pakalpojumu pieejamību, atvērtību un sasniedzamību, var ietekmēt ikviena cilvēka pamattiesības. Otrkārt, likumā noteikts, ka personas apliecība vai Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments," skaidrots tiesībsarga paziņojumā.

Tādējādi tiesībsarga ieskatā nav pieļaujama situācija, kurā valsts neefektīvas rīcības dēļ uz 2023. gada 1. janvāri būs izveidojusies situācija, ka visiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, nebūs bijusi iespēja noformēt un saņemt personas apliecību.

"Ja valsts no cilvēka pieprasa likumpaklausīgu rīcību, tad likumam ir jābūt izpildāmam. Ja iedzīvotājs nevar izpildīt tam uzlikto pienākumu valsts iestādes rīcības dēļ, cilvēks pie tā nav vainojams," atzīmē tiesībsargs.

Tāpat birojā norāda, ka PMLP darbiniekiem ir tiesības uz taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kas ietver tiesības uz atbilstošu darba slodzi, kā arī uz taisnīgu darba samaksu.

Neesot apšaubāms, ka esošo situāciju ir papildus ietekmējušas gan Covid-19 pandēmijas sekas, kā rezultātā ir izveidojies jau neapmainīto un neizsniegto personu apliecinošo dokumentu uzkrājums, gan Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma.

Vienlaikus uzmanība esot vēršama uz PMLP pienākumiem migrācijas jomā, piemēram, ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību noformēšanu Ukraiņas pilsoņiem, kas bēg no kara Ukrainā.

Kā vēstīts, PMLP darbs jau ilgu laiku ir bijis traucēts – pēc jauna personu apliecinoša dokumenta rindā nākas gaidīt nu jau pat mēnešiem, 1. maijā ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

Lai risinātu noslodzi Ministru kabinets 26. aprīlī atbalstīja Iekšlietu ministrijas priekšlikumu piešķirt PMLP finansējumu 223 812 eiro apmērā, lai no šā gada vidus līdz gada beigām nodrošinātu 20 amata vietas uz noteiktu laiku.