'Pašcieņas jautājums' – Rīgas dome lemj nojaukt pieminekli Uzvaras parkā

Deputāti nolēma uzdot "Rīgas pieminekļu aģentūrai" veikt nepieciešamās darbības, "lai nodrošinātu objekta "Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" demontāžu".

Tāpat deputāti nolēma uzdot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, Rīgas domes Īpašuma departamentam un Rīgas pašvaldības policijai sniegt "Rīgas pieminekļu aģentūrai" nepieciešamo atbalstu lēmuma izpildes nodrošināšanai.

Par balsoja 39 deputāti, pret – 13. Nebalsoja viens deputāts, bet septiņi nebija ieradušies, vēsta aģentūra LETA.

Opozīcijas deputāti sēdē vairākkārt pauda, ka mūsdienu Krievijas Federācija nav Padomju Savienība. Tāpat arī izskanēja jautājumi par līdzekļu apmēru, kāds būtu nepieciešams pieminekļa demontāžai, kā arī par to, cik liela rīdzinieku daļa atbalsta šādu lēmumu.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis norādīja, ka ar šo domes lēmumu tiktu uzdots arī apzināt demontāžas izmaksas.

Mērs gan arī pauda nostāju, ka demontāža pilsētai īsti nenesīs saimniecisku labumu, bet "tas ir pašcieņas jautājums".

Deputāts Vadims Faļkovs (S) interesējās, kā vērtēt šo ieceri kontekstā ar Pieminekļu padomes pieņemto lēmumu, kas neparedzēja pieminekļa demontāžu.

Staķis, savukārt, atbildēja, ka šis ir drīzāk politisks lēmums, Pieminekļu padomei šajā gadījumā ir konsultatīva loma un lēmuma projekta iesniedzēji ir deputāti, nevis Pieminekļu padome.

Deputāts Mihails Kamiņeckis (S) sēdē pieminēja Vinstona Čērčila pieminekli Lielbritānijā, jautājot mēra domas par ierosinājumiem to nojaukt, bet deputāte Inna Djeri (LKS) patlaban notiekošo Latvijas politikā plašākā kontekstā nosauca par "opozīcijas politisko teroru".

Deputāts Mārtiņš Kossovičs (PP) norādīja, ka pie pieminekļa šogad 9. maijā bijis mazāk cilvēku nekā citus gadus, kas vieš cerību, ka Latvijā nākotnē sabiedrība būs vienota.

Arī opozīcijas deputāts Ainārs Baštiks (GKR) sēdē sacīja, ka viņa frakcija atbalstīs pieminekļa demontāžu. Politiķis argumentēja, ka simbolu nojaukšana pati par sevi neatrisina "iekšējās problēmas – sabiedrības sašķeltību".

Deputāts Miroslavs Mitrofanovs (LKS) pauda, ka Latvijas elitē, iespējams, ir daudz cilvēku, kuri strādā Krievijas labā, jo Latvijā valdošā vara esot nodrošinājusi iemeslus, lai cilvēki Krievijā iestātos pret Latviju un atbalstītu karu Ukrainā.

Deputāte Rita Našeniece (JV) sēdē sacīja, ka jautājums šajā kontekstā ir "vienmēr bijis par mūsu pašu kolaboracionismu". "Mums visiem ir liela iespēja. Vienai pusei ir iespēja iznīcināt sevī kolaborantu, un otrai pusei ir iespēja sevī iznīcināt okupantu. Īstenībā nevajag mānīt sevi – abas puses ir dzīvojušas mitoloģijā," izteicās Našeniece.

Faļkovs, savukārt, pārmeta, ka ar šo lēmumu netiek gādāts par valsts drošību. Tāpat politiķis apšaubīja to, kā mediji atainojuši notikumus Pārdaugavā 10. maijā, norādot, ka esot bijuši apzināti centieni "parādīt tikai radikālākos pie pieminekļa sanākušos".

Dome lēmuma projektā iepriekš atsaucās uz Saeimas ceturtdien, 12. maijā, pieņemto Ārlietu komisijas izstrādāto juridisko risinājumu, kas paredz, kādā veidā būs iespējams nojaukt pieminekli Uzvaras parkā, Pārdaugavā.

Jau ziņots, ka pieminekļa demontāžas kontekstā daudz kas būs atkarīgs no tā, vai Saeima būs gatava pieņemt arī atsevišķu likumu par to, kā paātrināt šo procedūru.

11. maija pievakarē "Ziedot.lv" platformā tika sākta ziedojumu vākšana pieminekļa nojaukšanai.

Tāpat iepriekš tika liegta piekļuve Uzvaras parkā esošajam piemiņas kompleksam.