Staķa ieskatā pieminekļa demontāžas darbiem vajadzētu sākties šogad

Ņemot vērā, ka pieminekļa jautājums skar nacionālo drošību, saistībā ar tā demontāžu būs jāstrādā kopā pašvaldībai, valdībai, Saeimai, drošības iestādēm un policijai, uzskata Rīgas mērs.

Šodien pašvaldībā pieņemts politisks lēmums, taču ir nepieciešams īpašs likums, kas atvieglotu demontāžas procedūru. Jau pirmdien jāsāk domāt pie šī likuma sagatavošanas, un Staķis uzskata, ka parlaments šo likumu pieņemtu visai ātri.

Tāpat pašvaldībai jāsāk darbs pie demontāžas finansiālajiem jautājumiem, kas ietvertu vairākus posmus - demontāžas un būvgružu izvešanas izmaksas.

Staķis apliecināja, ka sabiedrības ziedoto naudu pieminekļa demontēšanai pašvaldība pieņemšot, taču ir nepieciešams atsevišķs domes lēmums par ziedojumu pieņemšanu.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka dažādu iemeslu dēļ samazinājies Rīgas domes budžets, būtu tikai godīgi, ja demontāžas izmaksas segtu nevis no Rīgas domes budžeta, bet valsts budžeta. Pie šāda scenārija tautas saziedotos līdzekļus ar sabiedrības akceptu varētu novirzīt drīzāk Ukrainas atbalstam, skaidroja mērs.

Runājot par to, kad reāli piemineklis varētu tikt nojaukts, mērs uzsvēra, ka tagad juristiem "viss jāsaliek uz lapas", lai saprastu, bez kurām procedūrām ir iespējas iztikt. Tikai tad varēšot runāt par kādiem termiņiem, bet vienlaikus mērs uzskata, ka demontāžas darbiem jāsākas šī gada laikā.

Runājot par to, kas varētu atrasties pieminekļa vietā pēc tā demontāžas, Staķis norādīja, ka piektdienas Rīgas domes lēmums ir papildināts ar priekšlikumu, kurš uzliek par pienākumu pilsētas attīstības departamentam sagatavot ziņojumu par to, kam jāatrodas pieminekļa vietā no pilsētplānošanas viedokļa.

"Kāda šodien deputāta izteiktā ideja par miera parka veidošanu vai vietu, kur cilvēki vienkārši baudītu mieru, nav tā sliktākā, bet gan jau daudziem deputātiem un ekspertiem būs daudz labu ideju," uzsvēra Staķis.

Vaicāts, kam Rīgā jānotiek ar padomju pieminekļiem, Staķis atbildēja, ka ir "nedaudz apjucis" par to, kas notiks Saeimā un kādi šajā ziņā būs parlamenta turpmākie lēmumi.

"Es tā arī neesmu sapratis, vai pašvaldībām būs kāds īpašs saraksts, kas jāizvērtē, vai pašvaldībām pašām jāizlemj. Šobrīd esam fokusējušies uz vienu lietu - objektu Pārdaugavā," uzsvēra Staķis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka nav noformulējis savu viedokli par to, vai Rīgā šādi pieminekļi jānojauc. "Es nezinu, man vēl nav savs viedoklis noformulēts. Es pat īsti daudzus neesmu viņus redzējis un nezinu, kur viņi atrodas," piebilda mērs.

Tikmēr aģentūra LETA noskaidroja, ka Rīgas dome ir arī saņēmusi arhitektu biroja "Sarma and Norde Arhitekti" iesūtītu piedāvājumu brīvprātīgi, bez atlīdzības sagatavot demontāžas projekta dokumentāciju Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanai.

Atgādinot par nepieciešamību parlamentam lemt par īpašu likumu, kas atvieglotu demontāžas procedūru, Staķis apliecināja, ka šāds piedāvājums saņemts, taču, saskaņā ar pašreizējo likumdošanu, pašvaldība patlaban nevarētu uzticēt šo darījumu.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns (LRA), atsaucoties uz saņemto piedāvājumu, sociālajās tīklā "Twitter" vēstīja, ka "pieminekli jānojauc visai Latvijas tautai kopā".

Staķis pieminekļa demontāžas jautājumā pateicās visiem Rīgas domes deputātiem, arī tiem, kas balsoja pretēji, jo lēmums pieņemts demokrātiskā veidā.

"Skaidrs, ka šodienas Rīgas domes lēmumu sabiedrība vērtēs dažādi, taču tas ir uz nākotni vērsts lēmums. Vienlaikus tas neatrisinās lielo darbu, kuru nepieciešams turpināt ieguldīt, lai turpinātu sabiedrības virzību uz vienotību. Starp dažādu tautību cilvēkiem var būt viedokļu atšķirība, tomēr jebkurš cilvēks ir mūsējais neatkarīgi no dzimtās valodas un tautības. Arī man starp maniem draugiem ir latvieši, kuri, piemēram, netic karam Ukrainā. Ne jau nacionalitāte ir tā, kas mūs šķir, bet politiski uzskati dažreiz ir vērtējami," norādīja mērs.

Jau ziņots, ka Rīgas dome piektdien ārkārtas sēdē nolēma demontēt padomju pieminekli Pārdaugavā.

Deputāti nolēma uzdot "Rīgas pieminekļu aģentūrai" veikt nepieciešamās darbības, "lai nodrošinātu objekta "Piemineklis Padomju armijas karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" demontāžu".

Tāpat deputāti nolēma uzdot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, Rīgas domes Īpašuma departamentam un Rīgas pašvaldības policijai sniegt "Rīgas pieminekļu aģentūrai" nepieciešamo atbalstu lēmuma izpildes nodrošināšanai.

Par balsoja 39 deputāti, pret - 13. Nebalsoja viens deputāts, bet septiņi nebija ieradušies.

Rīgas domes vadība uzsvērusi - lai būtiski paātrinātu pieminekļa demontāžu, speciālā likumā būtu jāparedz, ka iepirkumam tiek piemērota Publisko iepirkumu likuma norma, kas nosaka, ka komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur iepirkuma procedūru. Pieminekļa nojaukšanas darbu saskaņošanu var paātrināt, neapturot būvniecības ieceri, gadījumā, ja tā tiek apstrīdēta.

Tas panākams, atzīstot pieminekli par nacionālo interešu objektu vai ar likumu nosakot, ka būvniecības ieceres apstrīdēšana neaptur tās darbību. Ar speciālo likumu ir iespējams samazināt būvniecības ieceres izskatīšanas termiņu.

Tāpat vēstīts, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Ārlietu komisijas virzītos likuma grozījumus, ar ko tiek atcelti juridiskie šķēršļi Pārdaugavā, Uzvaras parkā, esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.

Jautājums par pieminekļa nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukraina.

Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985.gadam.

Savulaik piemineklis tika bojāts spridzināšanā. 1997. gada organizācijas "Pērkoņkrusts" dalībnieki mēģināja uzspridzināt Uzvaras pieminekli, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.