"Neviens kara tribunāls netiesā izpildītājus. Tie jātiesā nacionālajām tiesām, jo kara tribunāls ir ārkārtīgi dārgs process, kurā tiesās tikai pašus organizatorus, ģenerāļus, kas plānoja operācijas," portālam "Delfi" saka tagadējais Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Uldis Ķinis, kurš savulaik kā "ad litem" tiesnesis piedalījies starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla lietas izskatīšanā.
Viņš atceras, ka lietā, kuru skatījis Hāgas tribunālā, "nevienu bildi uzreiz par pilnu neņēma" – prokuroram vajadzējis pierādīt virknē ekspertīžu, ka pierādījums ir oriģināls. "Bilde pati par sevi neko nenozīmē, ja tai nav piesaistes, citu pierādījumu ķēdes, tad tāda bilde ir tukša un tai nav pilnībā nekādas nozīmes," saka Ķinis.
Valsts drošības dienestā (VDD), kas šā gada 15. martā sāka kriminālprocesu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā un īpaši aicināja atsaukties personas, kuras Krievijas nodarījumus Ukrainā fiksējušas foto, video vai audio formātā, portālam "Delfi" neatbild uz jautājumiem, cik foto un cik video liecības par noziegumiem VDD ir saņēmis, kā arī uz to, cik no kopējiem saņemtajiem audiovizuālajiem materiāliem ir atzīti par pieņemamiem un pievienoti lietai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
