Bijušais Ventspils tranzītbiznesa menedžeris grib izpirkt Bondara parādu, vēsta raidījums

Jau vēstīts, ka Krājbankas valde ir parādā bankai vairāk nekā 15 miljonus eiro. Taču bankas administrators "KPMG" no bijušajiem darbiniekiem spējis iekasēt aptuveni 100 tūkstošus eiro. Tāpēc prasība par atlikušās naudas piedziņu tika izlikta izsolē par būtiski mazāku naudu – 128 500 eiro.

"Pirms manta tiek izsolīta, viņa tiek novērtēta. Ārējais eksperts ir noteicis šo vērtējumu, vadoties no tām iespējām, no pieejamās informācijas par tiem aktīviem, kas vēl var būt šīm personām. Tie var būt ienākumi no darba algām un pensijām," raidījumam skaidroja zvērināta advokāte Una Petrauska, "KPMG" advokātu biroja vadītāja Latvijā.

Pagājušajā nedēļā izsole noslēdzās un piedāvājumu izteica viens pretendents. "Uz doto brīdi darījums nav noslēdzis. Naudas līdzekļi arī vēl nav samaksāti," sacīja Petrauska.

"KPMG" pircēju vārdā nesauc, bet "de facto" zināms, ka turpmāk parādu no Bondara un citiem gatavs piedzīt Aleksejs Ovods. Viņš nodarbojas ar nekustamajiem īpašumiem Spānijā, 2017. gadā kandidēja uz Jūrmalas domi no "Saskaņas", bet pirms desmit un vairāk gadiem pārstāvēja Oļega Stepanova intereses Ventspils tranzītbiznesā.

Raidījums norāda, ka Ventspilī Ovods darbojās vienā nometnē ar politiķa Bondara advokātu Mārtiņu Kvēpu. Attiecīgi "de facto" pieļauj versiju, ka pats Bondars, izmantojot starpnieku, nopircis parādu pret sevi.

Šādu iespēju noraida Kvēps: "Pilnīgi noteikti, nē, mums tas arī bija milzīgs pārsteigums, gaidījām visu ko, tikai ne šādu neparastu iznākumu." Bondara advokāts kategoriski noliedz, ka viņš vai klients pat būtu komunicējuši ar izsoles uzvarētāju Ovodu: "Ar Ventspils karu beigām mūsu attiecības pilnībā arī beidzās."

Advokāts gan arī neizslēdz sliktāku variantu. "Iespējams, ka tur it interese kaut kādiem pavisam tumšiem Krievijas – es nevienu citu nevaru iedomāties – spēkiem nedaudz ieinvestēt kāda politiķa nopirkšanā, jo viņš [Bondars] tiek reāli tā kā sasietām rociņām nopirkts, ar šādu prasījumu pārņemšanu. Tur var ļoti daudz ko sliktu izdarīt, ja ir vēlēšanās, ar parādniekiem," domā advokāts.

Par Ovoda motīviem "de facto" neko noskaidrot neizdevās. Sazvanīts, viņš ātri nolika telefonu, piesaucot sliktus sakarus, bet vēlāk vairs necēla un uz nosūtītajiem jautājumiem neatbildēja.

Raidījums vēsta, ka vēl vienu versiju ļauj izvirzīt Ovoda darbs Rietumu bankā. Viņš pats norādījis, ka no 2011.-2014.gadam esot bankā vadījis juridisko departamentu. Savukārt no Spānijas kompāniju reģistra oficiālās avīzes izriet, ka Ovoda dibinātajā firmā "Alfavista Invest" amatpersona ir vēl viens ilggadējs bijušais Rietumu bankas darbinieks Ilja Hagins.

"De facto" atgādina, ka viens no Rietumu bankas akcionāriem ir Arkādijs Suharenko, kurš vada arī Ebreju draudžu un kopienu padomi, kurai nesen Saeima lēma piešķirt 40 miljonus eiro kompensāciju. Par šo jautājumu atbildīgo Saeimas komisiju vada tieši deputāts Bondars.

Šo versiju noraidīja gan "Rietumu banka", gan Bondars.