Uzņēmumu darbības pārorientācijai no Krievijas tirgus piešķir 95 miljonus eiro

Ministru kabinets atbalstīja EM izstrādāto likumprojekts "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums". Atbalsta programmas uzņēmējiem būs pieejamas pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā un atbalsta programmu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

EM informēja, ka likumprojekts tika izstrādāts, lai ar atbalsta pasākumiem saimnieciskās darbības veicējiem risinātu militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums, kā arī ierobežojumus turpmākām investīcijām, u.c. riski. vai kuriem Krievijas militārās agresijas rezultātā ir nepieciešams sniegt atbalstu.

Pēc ministrijas sniegtās informācijas, patlaban Krievijas sāktais karš Ukrainā galvenokārt skar pārstrādātās pārtikas nozari, tostarp šokolādes, saldumu, maisījumu zīdaiņiem un dzīvnieku barības eksportu, augļi un dārzeņu eksportu, kā arī lielākās daļas lauksaimniecības produktu eksportu. Tapāt kara rezultātā negatīvi ietekmēti uzņēmumi, kas importē metāla izstrādājumus no Krievijas un Baltkrievijas, tādās nozarēs kā metālapstrāde, mašīnbūve, aizsardzības industrija, būvniecība, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas u.c.

Lai sekmētu tirgus stabilizāciju, EM kā tūlītēju risinājumu piedāvāja ieviest atbalsta pasākumus finanšu instrumentu veidā saimnieciskās darbības veicēju darbības turpmākai nodrošināšanai.

Likumprojekts paredz sniegt atbalstu uzņēmumiem finanšu instrumentu veidā – aizdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām 39 miljonu eiro apmērā, garantijas – 22,5 miljonu eiro apmērā, eksporta kredīta garantijas – 1,3 miljonu eiro apmērā.

Tāpat pašu kapitāla fonda vēl neizlietotais finansējums no valsts budžeta līdzekļiem 32,1 miljona eiro apmērā tiks novirzīts investīcijām uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tirgu iekarošanai, jaunām tehnoloģijām un procesu optimizācijai, kā arī produktu izstrādei Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu krīzes apstākļos, piesaistot privātos finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū.

Valdības sēdes laikā Bordāns norādīja, ka likumprojektā nav ietverti kritēriji, pēc kādiem atbalsts tiks sniegts. Turklāt viņam ir bažas, ka atbalstam varētu atbilst arī tādi uzņēmumi, kuri šos astoņus gadus, kopš Krievija sākusi karu Ukrainā, ir uzņēmušies risku un pelnījuši Krievijas tirgū, vienlaikus stiprinot Krievijas militāro jomu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piekrita, ka atbalsta nosacījumos ir jāvieš skaidrība. Tajā pašā laikā premjers paskaidroja, ka regulējumā ir paredzēts atbalsts tiem uzņēmumiem, kuri Krievijas sāktā kara dēļ ir zaudējuši tirgu un patlaban dara visu, lai pārorientētu tirgu.

"Atbalsts ir domāts tieši tiem uzņēmumiem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir strādājuši uz Austrumu tirgu. Ja viņi saredz iespēju pārorientēties, tad šis būs atbalsta mehānisms, kas palīdzēs," teica Kariņš.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) piebilda, ka Bordāna komentārs ir "interesants", jo likumprojekts paredz sniegt valsts atbalstu nevis grantu, bet gan aizdevumu veidā. Tāpat ministrs informēja, ka drīzumā katrai atbalsta programmai taps atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kuros būs atrunāti atbalsta kritēriji.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) informēja, ka sākotnēji pēc valsts palīdzības vērsās uzņēmumi, kas saistīti ar lauksaimniecības izejvielām un minerālmēsliem. Tāpat Reirs minēja kādu Valmieras uzņēmumu, kas ražo produktus NATO un iepriekš izejvielas pircis Krievijā, tomēr, iepērkot izejvielas citur, uzņēmuma augušas izmaksas.

Finanšu ministrs arī stāstīja, ka atbalsts nepieciešams tiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās ar Ukrainas tirgu, piemēram, dzelzceļa jomā.

Jau vēstīts, ka noteikto sankciju dēļ uzņēmējdarbība ar Krieviju un Baltkrieviju šobrīd un pārredzamā nākotnē teju vairs nebūs iespējama, norāda banka "Citadele".