Ministru kabinets otrdien, 17. maijā, apstiprināja likumprojektu par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju (VES) būvniecībai, kas pēc vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) domām ļaus pirmās vēja turbīnas uzstādīt 2023. gadā.
Minēto likumprojektu izstrādāja Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM). Lai tas stātos spēkā, jaunais regulējums trijos lasījumos ir jāizskata Saeimā.
VARAM portālu "Delfi" informēja, ka likumprojekta mērķis ir enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšana, kas vienlaikus sekmēs arī intensīvi pieaugošo energoresursu izmaksu ietekmi uz iedzīvotājiem samazinājumu.
Likumprojekts nosaka atvieglotu kārtību VES, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati (MW), un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībai, līdz brīdim, kad šī likuma ietvaros sasniegta VES kopējā jauda 1000 MW.
"Enerģijas ieguves veidu diversificēšanai un vēju enerģijas attīstības veicināšanai ir izšķiroša nozīme Latvijas un Eiropas Savienības enerģētiskās drošības stiprināšanai. Īpašu aktualitāti tam piešķir Krievijas īstenotais karš Ukrainas teritorijā un ar to saistītās sankcijas," skaidroja ministrijā.
VARAM pauda pārliecību, ka energoneatkarības nodrošināšanai ir nepieciešams palielināt jebkuru atjaunojamo energoresursu veidu īpatsvaru enerģētikā un pašreizējās VES izmaksas sauszemē ļauj tās attīstīt bez valsts atbalsta, vienlaikus mazinot strauju elektroenerģijas cenu pieaugumu risku.
Likumprojektā paredzētajām darbībām tiks piemērots likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" paredzētais ietekmes sākotnējais izvērtējums, lai pēc iespējas efektīvāk sasniegtu likumprojektā noteikto mērķi.
Papildus paredzēts sagatavot vadlīnijas, lai praktiski nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūru attiecībā uz likumprojektā paredzētajām darbībām. Vadlīnijas tādējādi kalpos par saistošu metodisko materiālu gan vēja parku ieceru attīstītājiem, gan atbildīgo iestāžu speciālistiem ietekmes sākotnējā izvērtējuma ātrai un kvalitatīvai veikšanai.
Savukārt paredzētājām darbībām, kam jau ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, paredzētās darbības akceptu pieņems Ministru kabinets.
Ministru kabineta noteikumi par Nacionālo interešu objekta (NIO) statusa noteikšanu paredzētajai darbībai izstrādās VARAM. Ar valdības noteikumiem tiks apstiprināta VES funkcionēšanai nepieciešamā teritorija, noteikti termiņi paredzētās darbības izbūvei un ekspluatācijai, elektroenerģijas ražošanas apjomi, nosacījumi NIO statusa un būvatļaujas atcelšanai un kompensējošie pasākumi, lai mazinātu ietekmi uz vidi.
Likumprojekts paredz, ka sabiedrības informēšana par priekšlikumu NIO statusa piešķiršanu paredzētajai darbībai norisinās ietekmes sākotnējā izvērtējuma ietvaros.
Valstī sasniedzot kopējo, šā likuma ietvaros uzstādīto 1000 MW jaudu, jauni priekšlikumi par NIO statusa noteikšanu tiks izskatīti Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā. Pirms Ministru kabineta noteikuma projekta virzības, paredzētās darbības ierosinātājam jāiesniedz finanšu nodrošinājuma apliecinājums, kas kvalificēs tikai tos uzņēmējus, kuri spēs izbūvēt nepieciešamo VES jaudu kā arī, saistību neizpildes gadījumā, kompensēt iespējamos teritorijas sakārtošanas, iztrūkstošo jaudu organizēšanas vai līdzfinansējuma izdevumus.
Preses konferencē pēc valdības sēdes Plešs informēja, ka par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā komisija ir apņēmusies regulējumu virzīt ātri, lai likums būtu ieņemts līdz šā gada jūnija vidum, kas nozīmē, ka šīs vasaras beigās vai rudenī varētu sākties pirmo projektu īstenošana, bet reāla vēja turbīnu būvniecība sāktos vien 2023. gadā.
Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 22. martā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu būtiski paātrināt vēja elektrostaciju (VES) parku projektu īstenošanas procesu. Plānots, ka turpmāk par VES parku attīstību lems valsts, nevis pašvaldības.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) jau iepriekš atzina, ka ilgtermiņā elektrības jaudas Latvijā var nodrošināt jūras un sauszemes vēja parki.
Tāpat premjers pauda cerību, ka "pašvaldība, kas ilgstoši paudusi pretestību" pret vēja parka izveidi tās teritorijā tomēr šo projektu atbalstīs.