Ukrainas kara bēgļiem plānots turpināt sniegt primāro palīdzību arī pēc likumā noteiktā 90 dienu atbalsta sniegšanas perioda, otrdien izskanēja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē.
Kā sēdē informēja iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāvis Jānis Bekmanis, ir panākta vienošanās pagarināt atbalsta periodu primārā atbalsta sniegšanai, tostarp paredzot īres atbalsta sniegšanu.
Taču tūrisma mītnes bēgļu izmitināšanai varēs saņemt tikai līdz 1. jūlijam – pēc tam izmitināšanu varēs veikt mājsaimniecības vai pašvaldības, šim mērķim pielāgojot publiskās ēkas, tostarp dienesta viesnīcas.
To gan plānots izmantot tikai tiem bēgļiem, kuri nevarēs atrast vietu mājsaimniecībās vai noīrēt dzīvesvietu, kā arī tam būs sasaiste ar nodarbinātības iespējām novadā.
Jau 23. maijā valsts apmaksātais 90 dienu atbalsta periods beidzas pirmajiem uz Latviju atbēgušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji, kritizējot lēmumu pieņemšanas ātrumu.
"Ukrainas civiliedzīvotāji jūtas nedroši par nākotni un nezina savlaicīgi par izmaiņām atbalstā," pauda LPS pārstāve Ilze Rudzīte.
Viņa arī atgādināja, ka pašvaldībās īres tirgus ir ierobežots un Ukrainas civiliedzīvotājiem ir zemi ienākumi, kas dzīvokļu izvēli ievērojami sašaurina. Tāpat esot jāņem vērā, ka lielākā daļa bēgļu ir sievietes ar bērniem, kas nozīmē, ka jāsedz izdevumi par pirmsskolas izglītības iestādēm un tikai tad var uzstādīt prasību par nodarbinātību.
Gan Latvijas Lielo pilsētu asociācija, gan Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) sēdē pauda neizpratni, kāpēc pēc 1. jūlija pašvaldībām jāpielāgo izmitināšanai patlaban neatbilstošas telpas, nevis jāturpina atbalsts viesu namiem, kur telpas ir atbilstošas šim mērķim.
"Pieļaujam risku, ka ukraiņi var pieplūst vēl vairāk, jo redzam kas notiek kaimiņvalstīs. Ja pēkšņi ir šāda plūsma ar vairākiem tūkstošiem – kur ir alternatīva kapacitātei, kur varētu izmitināt? Tādas nav," skaidroja VUGD pārstāvis Ivars Nakurts.
Savukārt organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve Agnese Lāce norādīja, ka ir viesnīcas, kuras Ukrainas civiliedzīvotājus brīdinājušas līdz jūnija sākumam izvākties, un arī noīrēt dzīvesvietu ir sarežģīti, jo ukraiņi vēlas īrēt uz īsiem termiņiem, cerībā atgriezties mājās.
Lai gan vienošanās par atbalsta turpināšanu ir un ministrijas pie tā strādā, tas vēl jāapstiprina valdībā.
Jau ziņots, ka Latvijā varētu ierasties ap 40 000 Ukrainas kara bēgļu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
