Levits: sabiedrības integrācijai ir nepieciešama pilna apjoma izglītība valsts valodā

Tikšanās laikā pārrunātas paveiktās reformas un likumdevēja darbs komisijas atbildības jomā, pievēršot uzmanību tām reformām, kas jāturpina nākamajam Saeimas sasaukumam.

Sarunā Levits norādīja, ka Saeima pieņēmusi augstākās izglītības reformu, tā būtiski stiprinot augstākās izglītības kvalitāti. "Esat radījuši vairākus svarīgus likumprojektus šī sasaukuma laikā, bet es vēlos uzsvērt, ka ir svarīga turpinātība, gan stiprinot augstāko izglītību un zinātni, gan valsts valodas politiku," uzsvēra Valsts prezidents.

Lielu uzmanību tikšanās laikā Valsts prezidents veltīja nepieciešamībai stiprināt valsts valodas politiku izglītības sistēmā, norādot, ka sabiedrības integrācijai ir nepieciešama pilna apjoma izglītība valsts valodā. Levita ieskatā, tā ir metode, kas dod vislabākos rezultātus, tāpēc bērniem valsts valoda jāapgūst jau no pirmsskolas vecuma.

Par vienu no būtiskākajiem komisijas pienesumiem likumdošanā izglītības laukā komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) minēja augstākās izglītības reformu, Izglītības, Profesionālās izglītības, Augstākās izglītības likumu pieņemšanu.

Starp nākamā Saeimas sasaukuma izaicinājumiem tika minēta mūsdienīga un skaidra izglītības sistēmas mērķa noteikšana, ņemot vērā laikmetīgu izpratni par ilgtspēju. Tāpat likumdevējam nepieciešams radīt vienotu augstākās izglītības un zinātniskās darbības likumu, atzina komisijas pārstāvji.

Sarunā Valsts prezidents un komisijas pārstāvji apspriedās par šobrīd Saeimā izskatāmo likumdošanas iniciatīvu par padomju okupācijas režīmu slavinošu pieminekļu demontēšanu Latvijas teritorijā.

Runājot par padarīto darbu kultūras jomā, komisijas priekšsēdētājs Ašeradens atzīmēja, ka komisija šo nepilnu četru darbības gadu laikā ir pieņēmusi Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumus, ir noteikusi Vāgnera nama apsaimniekošanas un Svētā Pētera baznīcas darbības turpmāko modeli. Komisijai vēl jāpabeidz darbs pie likuma par kultūras centriem.

Klātesot komisijas pārstāvjiem, Valsts prezidents tikšanās sākumā pasniedza Cildinājuma rakstu Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes prodekānei, profesorei Ingai Lapiņai.

Levits novērtēja Lapiņas nesavtīgo darbu fundamentālo un apjomīgo grozījumu izstrādē Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā.

13. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savas darbības laikā ir izstrādājusi un Saeima ir pieņēmusi trīs izglītības sistēmas attīstībai nozīmīgus likumprojektus - grozījumus Izglītības likumā, grozījumus Augstskolu likumā, grozījumus Profesionālās izglītības likumā. Savukārt Lapiņa kā pieaicinātais eksperts kvalitātes vadības jomā ārpus saviem tiešajiem darba pienākumiem ar lielu atbildību sniedza nozīmīgu ieguldījumu attiecīgo likumprojektu izstrādē.