Rīga un Liepāja saņems 3000 eiro par katru izmitinātu bezpajumtnieku

Projekta kopējais finansējums ir 650 000 eiro. Tajā ietilpst atbalsta pakalpojumu pilotēšana pašvaldībās, jaunu risinājumu meklēšana, kā arī turpmāku rekomendāciju izstrāde.

Tāpat paredzētas 3000 eiro izmaksas par katru bezpajumtnieku kā stipendija pašvaldībai par mājokļa nodrošināšanu, pielietojot "housing first" jeb "mājoklis vispirms" pieeju.

Kopumā pilotprojektā plānots iesaistīt 100 dalībniekus.

Sākotnēji gan pilotprojekts tiks īstenots tikai Liepājā un Rīgā. SIF aplēsis, ka visvairāk – 80% jeb 4617 patversmju klientu – atrodas galvaspilsētā. Liepājā ir 365 šādas personas, bet Daugavpilī – 191.

Rīgas domē gan portālam "Delfi" atturējās atbildēt uz jautājumu, kāds ir pilsētas brīvo mājokļu fonds, no kura mītnes bezpajumtniekiem varētu tikt piešķirtas, jo "vēl līgumi nav noslēgti un pilotprojekts nav sākts".

Domē portālam "Delfi" sacīja, ka līdz ar vasaras periodu bezpajumtnieku skaits vienmēr krītas. Ja maija sākumā patversmēs uzturējās 633 cilvēki, tad otrdien, 17. maijā, 591 cilvēks. Kopumā Rīgā šobrīd darbojas 10 patversmes gan vīriešiem, gan sievietēm.

Rīgā personu, kuras izmantoja patversmes vai naktspatversmju pakalpojumus 2021. gadā, vidējais skaits mēnesī bija 644, kas ir par 49 personām vairāk nekā 2020. gadā. Lielākais vidējais noslogojums Rīgas bija vērojams 2021. gada decembrī – 721 persona. Iestājoties siltākiem laika apstākļiem, vidējais bezpajumtnieku skaits pakāpeniski samazinājās no 710 personām februārī līdz 554 personām jūlijā.

SIF norāda, ka līdz ar "mājoklis vispirms" pieejas ieviešanu plānots radīt arī katras personas individuālajām vajadzībām pielāgotus risinājumus, tādējādi sniedzot bezpajumtniekiem gan mājokli, gan atbalstu, kas nodrošina iespējas saskarsmes un dzīves prasmju attīstībai, atkarību mazināšanai un nodarbinātības veicināšanai.

Lai gan patversmēs un naktspatversmēs līdztekus īslaicīgas uzturēšanās iespējām, uzturam un personiskās higiēnas iespējām cilvēkiem ir pieejams arī sociālā darba speciālista atbalsts sociālo problēmu risināšanā, tas visbiežāk nav pietiekams būtisku izmaiņu panākšanai, uzskata SIF.

Šīs pieejas laikā atbalsta pakalpojumi tiek organizēti vienlaicīgi ar dzīvokļa nodrošināšanu, proti, bezpajumtnieki uzsāk patstāvīgu dzīvi savā mājoklī uzreiz pēc iestāšanās programmā.

Kā skaidro SIF, dati citās valstīs apliecina, ka šī programma kopumā ir ekonomiski efektīvāka nekā ierastā pieeja, kurā personām līdz mājvietas piešķiršanas brīdim ir jāiziet noteikti rehabilitācijas un motivācijas programmas soļi. Tāpat to plaši izmantojot ASV, Kanādā un Eiropā.

Pēc pilotprojekta beigām izveidoto pakalpojuma dizainu, tajā skaitā ieviešanas rekomendācijas, plānots darīt pieejamu visām Latvijas pašvaldībām.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) norāda, ka jebkuram var gadīties grūti brīži dzīvē. "Tāpēc, ja vien cilvēkam ir motivācija mainīt savus apstākļus, esam gatavi palīdzēt katram bezpajumtniekam pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā, kurā viens no dzīves pamatiem ir mājas, kur atgriezties," skaidro ministrs.

SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce, savukārt, bezpajumtniecību saredz kā visatklātāko un pašu galējo nabadzības un atstumtības apliecinājumu Latvijā. Šajā kontekstā, viņasprāt, izceļama būtu ne tikai mājokļa problēma, bet arī tas, ka nereti bezpajumtniekiem nav derīgu personu apliecinošu dokumentu vai arī vispār nav piešķirts personas kods.

Plaši izplatīta esot arī alkohola atkarības problēma. Tāpat, pēc viņas paustā, bezpajumtniekiem bieži ir raksturīgas zemas sociālās funkcionēšanas un saskarsmes prasmes, kas saistītas ar šķiršanos vai konfliktiem ģimenē, kā arī svarīgu attiecību trūkums dzīvē. "Lai cilvēkiem sniegtu kritiski svarīgu atbalstu un palīdzētu atkal iekļauties sabiedrībā, izmēģinājumprojekta ietvaros meklēsim jaunus un kompleksus risinājumus, pārņemot arī citu valstu pieredzi," skaidro Pūce.

Piedaloties projektā, pašvaldības varēšot gūt pieredzi iespējami efektīvu bezpajumtniecības jautājumu risināšanā, apvienojot izmēģinājumprojektā gūtās atziņas un zināšanas par organizāciju darbu arī citviet Eiropā, kurā šis jautājums tiek veiksmīgi risināts.

Kā skaidro SIF, pēdējos gados ir palielinājies patversmju un naktspatversmju pakalpojumu saņēmēju skaits pašvaldībās. 2020. gadā personas, kas izmantoja naktspatversmes un patversmes visā valsts teritorijā, bija 5760, turklāt 97% no tām – lielākajās pilsētās.

Rīgas pašvaldībā portālam "Delfi" sacīja, ka pērn no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta patversmes vai naktspatversmes pakalpojumu finansēšanai pašvaldības iestādē Rīgas patversmē izlietoti 1,16 miljoni eiro, bet pakalpojuma finansēšanai līgumorganizāciju patversmēs vai naktspatversmēs izlietoti 1,74 miljoni eiro.