Lai gan Latvijai ir integrācijas politikas vadlīnijas, tomēr tās sasniedz tikai tos cilvēkus, kas to vēlas, tamdēļ būtu jāveic skaidrojošs darbs par vēstures notikumiem, izskanēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē. Vienlaikus sēdes deputāti atzina, ka ir jānomainās paaudzēm, "lai kļūtu labāk".
Sēdes dalībnieku uzmanības centrā bija 9. un 10. maija notikumi Rīgā pie pieminekļa Uzvaras parkā un no tā izrietošie secinājumi par sabiedrības integrācijas problemātiku.
Kā skaidroja Valsts policijas pārstāvis Juris Šulte, policija darbam 9. maijā uzsāka gatavoties jau divus mēnešus iepriekš un galvenais mērķis bija nepieļaut fiziskas vai verbālas konfrontācijas. Savukārt cilvēku pulcēšanās 10. maijā bija spontāna un par šādu notikumu attīstību informācijas analīze neliecināja.
Policija ir izanalizējusi notikumus un secinājusi, ka ir pieļautas vairākas kļūdas, tāpēc, lai darbu nākotnē uzlabotu, ir jāuzlabo sadarbības mehānisms starp valsts un pašvaldību policistiem un Valsts drošības dienestu, kā arī jāstiprina likumsargu spēju pieņemt situācijai atbilstošus lēmumus. Tam piekrita arī iekšlietu ministrijas pārstāvis, norādot, ka šādām mācībām jābūt kopīgām gan valsts, gan pašvaldību policijas darbiniekiem.
Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange pauda, ka viņam ir žēl, ka ziedu savākšana ar traktoru raisījusi sajūtu par necienīgu rīcību. Ziedus 10. maija rītā novāca, jo 9. maijā cilvēki tika aicināti nedoties uz pieminekli, kā arī vērā ņemta iepriekšējo gadu pieredze, ka ziedi tiek izkārtoti dažādos provokatīvos simbolos. "Nekad traktors nav bijis kā problēma," norādīja Lange.
Savukārt Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals pauda, ka notikumus izraisījis vairāku neveiksmīgu elementu virknējums, ko amatpersonas palīdzēja eskalēt.
Viņa ieskatā varēja savlaicīgi pamanīt, ka krievvalodīgajiem nav skaidra sasaiste starp pieminekli Pārdaugavā un pašreizējiem notikumiem Krievijā, savukārt latviešu valodā runājošie varēja izvairīties no saasinājuma, Kremļa režīma vai Putina karu neattiecinot kā krievvalodīgo karu.
Kopumā analizējot informāciju var secināt, ka viedokļu polarizācija digitālajā telpā pieaug, un aicinājumi krievvalodīgajiem pamest Latviju šo situāciju vēl vairāk pasliktina, pauda Bambals.
Arī Krievijas informācijas telpā var vērot atskaņas no 9. un 10. maijā notiekošā, kur liela uzmanība pievērsta piemineklim Pārdaugavā un tam, ka sanākušo cilvēku vidū bija arī jaunieši. Savukārt jaunieša ar Krievijas karogu un Tatjanas Ždanokas aizturēšana tiek izmantota vēstījuma veidošanā par "nacisma atdzimšanu Latvijā", tam pievienojot arī NEPLP lēmumus par Krievijas kanālu translāciju ierobežošanu un vietņu slēgšanu.
Vairāki komisijā pieaicinātie eksperti atzina, ka jāveido dialogs un jāskaidro situācija, taču tam jānotiek ar vēsu prātu un pragmatiski. Vienlaikus vēsturnieks Uldis Neiburgs norādīja, ka ir cilvēki, kam izpratni par vēsturi veido ticība, nevis zināšanas, un lai to ietekmētu, vajadzīgs laiks, piemēram, paaudžu nomaiņa.
"Varam teikt, ka tradīcijas nerodas vienā dienā un tās arī nevar nomainīt vienā dienā, bet būtu svarīgi tiem cilvēkiem, kas ir Latvijas patrioti, un īpaši politiķiem, savam elektorātam skaidrot un mudināt veidot jaunas tradīcijas, kad Uzvaras piemineklis vairāk nebūs. Nevis paust sāpju un aizvainojuma sajūtas, bet meklēt veidus kā saliedēt sabiedrību," pauda Neiburgs.
Viņš mudināja apzināties, ka individuālā pieredze un valstiskā kopuma pieredze korelē – ja 91. gadā tika atjaunota Latvijas neatkarība, tad šo izpratni vajadzētu atjaunot arī uz Otrā pasaules kara notikumiem.
Komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) atzina, ka arī 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas ir lielas problēmas saliedētības un integrācijas ziņā un tagad viņa pārliecība ir, ka integrēt var tikai tos, kuri ir ieinteresēti to darīt.
"Dzīvojam kopā vienā valstī un vienā teritorijā. Vairāki cilvēki gribētu zināt, ka ir drošībā, no kaimiņa negribētu sagaidīt pārsteigumu. Gribam dzīvot kopā, respektēt viens otru. Mums nav mērķis panākt, ka domājam identiski, bet izpratne par to, ka okupācija ir okupācija un karš ir karš – tur nevar būt dažādu viedokļu," pauda Judins.
Savukārt Ieva Akuratere (K) saredz daudz nepadarītā, piemēram, vai krievvalodīgo sabiedrībai ir pietiekams daudzums informācijas resursu, ko patērēt to vietā, ko aizliedzis NEPLP. Savukārt Ritvars Jansons (NA) uzsvēra nepieciešamību skolās nodrošināt vienādas programmas un pārtraukt mazākumtautību un latviešu skolu dalījumu.
"Sabiedrība ir sašķelta, bet tiem, kas ir gadu desmitiem gājuši un domājuši par padomju vareno valsti un tagad par Krieviju nevaram iestāstīt, ka Latvija dzīvo citā valstī. Atbalstāma ir pieeja strādāt ar tiem, kas to vēlas, bet diemžēl ir jānomainās paaudzēm un tad būs labāk," pauda Armands Krauze (ZZS).
Savukārt Raimonds Bergmanis aicināja skolās stiprināt vēstures priekšmeta nozīmi, kā arī valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās, kas runātu ar bērniem par valstiskuma izpratni.
"Delfi" jau rakstīja, ka otrdienas, 10. maija, rītā pie pieminekļa Uzvaras parkā ar ekskavatoru novākti tur 9. maijā noliktie ziedi. Pēc tam, otrdienas garumā, cilvēki atkal devās pie pieminekļa nolikt ziedus. Šajā laikā tikušas atskaņotas arī, piemēram, padomju laiku dziesmas, kā arī manīta Krievijas un Padomju Savienības simbolika. O
trdienas vakarā ap pulksten 22.30 Valsts policijas Speciālo uzdevumu bataljonam izdevies izklīdināt sanākušos.
Šulte komisijas sēdē atgādināja, ka saistībā ar 10. maija notikumiem ir uzsākti divi kriminālprocesi par kara noziegumu attaisnošanu, kā arī divi kriminālprocesi par pretošanos varas pārstāvim. Tāpat uzsākti 65 administratīvā pārkāpuma procesi – par amatpersonas darbības traucēšanu, identitātes neatklāšanu, alkohola lietošanu vai atrašanos reibuma stāvoklī, sīko huligālismu un citiem pārkāpumiem.
Savukārt 9. maijā likumsargi izteikuši 95 brīdinājumus, galvenokārt par aizliegtu simbolu lietošanu publiskajā vidē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
