Covid-19 nauda krīzes pārvarēšanai izlietota bez būtiskiem pārkāpumiem, secina revidenti

Revidenti norāda, ka viens no galvenajiem izvirzītajiem jautājumiem bija izdevumi un atbalsts Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanai, ko Valsts kontrole horizontāli vērtēja visos resoros.

Piemēram, Finanšu ministrijā pārbaudes veiktas par 731 miljonu eiro no kopumā piešķirtajiem 850 miljoniem eiro, Labklājības ministrijā – 399 miljoniem eiro no 404 miljoniem eiro, Veselības ministrijā – 365 miljoniem eiro no piešķirtajiem 586 miljoniem eiro. Šie ir resori, kas kopumā saņēmuši vislielāko krīzes finansējumu.

Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere atzīst, ka, turpinot 2020. gada finanšu revīzijās iesākto, Valsts kontrole 2021. gadā ar Covid-19 pandēmijas pārvarēšanu saistīto izdevumu pārbaudes veica par 1,64 miljardiem eiro, pārbaudot 73% no Ministru kabineta piešķirtajiem 2,25 miljardiem eiro un 85% no faktiski izlietotajiem 1,94 miljardiem eiro.

Bādere secina, ka kopumā ministrijas un iestādes papildus piešķirtos līdzekļus ir izlietojušas atbilstoši piešķiršanas mērķim, lai arī atsevišķos gadījumos, īstenojot atbalstu, konstatētas kļūdas un nepilnības.

Valsts kontrole norāda, ka Veselības ministrijai (VM) tika piešķirti 23,5 miljoni eiro gultām, medicīniskajām iekārtām un papildaprīkojumam, secinot, ka šie līdzekļi ir izlieto atbilstoši mērķim.

"Revīzijā vērtējām situāciju arī saistībā ar celto trauksmi par tā dēvētajām "zelta gultām". Izlases veidā pārbaudījām 17 slimnīcu, t.sk. divu lielāko klīniskās universitātes slimnīcu, gultu izveides un medicīnisko iekārtu un papildaprīkojuma iegādes izmaksas. Guvām pārliecību, ka par līdzekļiem 23,5 miljonu eiro apmērā iegādātas Ministru kabineta apstiprinātajos sarakstos norādītās medicīniskās iekārtas un aprīkojums," atzina Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Viņa piebilda, ka pašas gultas ir mazāk vērtīgas nekā iekārtas, ar ko tās aprīkotas, īpaši intensīvās terapijas nodaļās, kā arī nepieciešamā aprīkojuma tehniskās prasības atšķiras katrā slimnīcā. Tāpat Āboliņa norādīja, ka gultu izveidei tika izmantoti arī esošie krājumi, piepērkot tikai nepieciešamās komponentes. Tādēļ nav iespējams noteikt gultas vidējo cenu. Kopumā "gultu plāni" ir pat pārpildīti, uz gada beigām nodrošinot 1661 gultu plānoto 1644 gultu vietā.

Revidenti norāda, ka papildu finansējums slimnīcām piešķirts pēc atšķirīgiem principiem – Rīgas lielajām slimnīcām, kas ir VM kapitālsabiedrības, finansējums tika ieguldīts pamatkapitālā un līdz ar to bija pieejams pirms iekārtu un aprīkojuma iegādēm, savukārt reģionu slimnīcām, kas ir pašvaldību kapitālsabiedrības, finansējums tika piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tikai pēc iekārtu un aprīkojuma iegādēm.

"Teorētiski viss ir pareizi, bet praksē reģionālās slimnīcas ar VM ziņu ir laikus darījušas visu iespējamo, lai celtu savu ārstēšanas kapacitāti, sarakstos apstiprinātās iekārtas un aprīkojums faktiski ir iegādāts, bet līdz pat šā gada 23. martam vairākas reģionu slimnīcas vēl arvien nav saņēmušas paredzēto kompensāciju par atsevišķiem izdevumiem, ko slimnīcas veica par saviem līdzekļiem," uzsver Āboliņa. Viņa arī norāda, ka šis piemērs ilustrē, kā krīzes situācijā sadarbības un koordinētas rīcības trūkuma dēļ pazūd valsts pārvaldes darbības orientācija uz nepieciešamo rezultātu.

Revīzijā konstatētas nepilnības, aprēķinot piemaksas personām, kas iesaistītas ar Covid-19 inficētu personu un to kontaktpersonu aprūpē valsts un pašvaldību finansētajos sociālās aprūpes centros (SAC), – līdz 2021. gada oktobrim piemaksas neaprēķināja atbilstoši likumiem un Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajām vadlīnijām, kā rezultātā nodarbinātie tās nesaņēma tādā apmērā, kādā bija piešķirts finansējums.

Valsts kontrole jau 2021. gada rudenī par to informēja LM, un attiecīgi pēc ministrijas aicinājuma valsts SAC un daļa pārējo sociālo pakalpojumu sniedzēju veica pārrēķinu un kompensēja darbiniekiem neizmaksāto starpību. Piemēram, trīs valsts SAC, kuri piemaksas nebija aprēķinājuši pareizi, darbiniekiem kompensēja neizmaksāto starpību 150 436 eiro apmērā.

Savukārt lielākajā daļā pašvaldību SAC darbiniekiem piemaksas joprojām aprēķina mazākā apmērā, nekā to paredz likumi un vadlīnijas, kā rezultātā nav nodrošināta vienlīdzīga attieksme – jo, veicot darba pienākumus ar tādu pašu risku, viņiem piemaksa tika izmaksāta mazākā apmērā nekā valsts SAC un LM līgumorganizācijās nodarbinātajiem.

Pie līdzīgiem secinājumiem Valsts kontrole nonākusi, veicot pārbaudes arī par to, vai 2021. gadā piešķirtais finansējums prioritārajiem pasākumiem, kas vērsti uz mēnešalgu palielināšanu valsts SAC nodarbinātajiem, izlietots atbilstoši piešķiršanas mērķim. Proti, mēnešalgas palielinātas tikai tiem darbiniekiem, kuri tieši iesaistīti sociālās aprūpes un rehabilitācijas procesā, kā arī darbiniekiem, kuru mēnešalgas bija jāpalielina saistībā ar izmaiņām valstī noteiktajā minimālajā mēneša darba algā.

Savukārt daļai atbalsta un administratīvā personāla, kā arī daļai ārstniecības personāla mēnešalgas nav palielinātas plānotajā apmērā. "Šī ir paradoksāla situācija, jo cilvēkresursu trūkums SAC ir ilgstoša, sistēmiska problēma, arī atalgojuma dēļ, taču pieejamais finansējums situācijas risināšanai apzināti netiek izmantots," norāda Āboliņa.

Vērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) resoru, revidenti norāda, ka piemaksu izmaksa par darbu Covid-19 pandēmijas laikā pedagogiem, atbalsta personālam un auklēm par papildu slodzi un palielināto darba apjomu obligātā mācību satura apguvei 7 060 696 eiro un individuālo konsultāciju apmaksai 4 087 070 eiro kopumā atbilst normatīvajiem aktiem.

Starp atsevišķām nepilnībām Valsts kontrole min atšķirīgas pieejas, piešķirot vienreizējo 300 eiro atbalstu. Lai gan IZM to plānoja, ņemot vērā katram pedagogam individuāli noteikto slodzi, vairākas izglītības iestādes to nav ņēmušas vērā. Kopumā neatbilstoši piešķirtas piemaksas aptuveni 35 355 eiro apmērā. Lai turpmāk nodrošinātu vienotu pieeju, Valsts kontrole aicina skaidrāk noteikt naudas sadalījuma nosacījumus Ministru kabineta rīkojumos un IZM pilnveidot komunikāciju ar finansējuma saņēmējiem.

Pandēmijas sākumā atbalstu Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai novirzīja tūrisma un eksportējošo nozaru komersantiem, savukārt pēc "otrā viļņa" – tirdzniecības centriem un sporta centriem. Valsts kontroles vērtējumā līdzšinējais atbalsta finansējums izmaksāts pamatoti; atbalsta sniegšana turpinās arī 2022. gadā. Kopumā izmaksātais finansējums tirdzniecības centriem ir 7 863 548 eiro jeb vien 39% no pieejamajiem 20 miljoniem eiro.

Revidentu nozīmīgākais secinājums – sākotnējās aplēses par nepieciešamo finansējumu 2021. gadā vai potenciālo tirdzniecības centru īpašnieku interesi un to spēju kvalificēties atbalstam nav bijušas precīzas. 2021. gadā atbalsts sniegts 20 tirdzniecības centriem, un vidējais atbalsta apmērs vienam tirdzniecības centram – 393 000 eiro.

Attiecībā uz sporta centriem – 2021. gadā atbalsts sniegts 74 sporta centriem, no kopējā pieejamā finansējuma 8 miljonu eiro apmērā faktiski izmaksājot 6,4 miljoniem eiro jeb 80%.

Zemkopības ministrija (ZM). Saistībā ar Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanu, seku mazināšanu un novēršanu pērn ZM izlietoja 24,9 miljonus eiro. Pārbaudēs revidenti secinājuši, ka finansējums izmaksāts atbilstoši tiesību aktiem, turklāt ministrija ņēmusi vērā 2020. gada revīzijā sniegtos ieteikumus, t.sk. atbalsta likmi noteica atbilstoši situācijai.

Vērtējot Finanšu ministrijas (FM) resoru, Valsts kontrole norāda, ka 2021. gadā Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai Valsts ieņēmumu dienests (VID) atbalstam izmaksāja 681,7 miljonus eiro, t.sk. 513,1 miljonu eiro – uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, 135,9 miljonu eiro – par dīkstāvi un 32,7 miljonus eiro – algu subsīdijai.

"Nav konstatētas būtiskas neatbilstības pamatojumā par pieprasītā finansējuma apjomu un atbalsta piešķiršanā," secina revidenti.

Vienlaikus Valsts kontrolē norāda uz atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, izceļot divus faktus. Pirmkārt, laikā, kad šo atbalstu varēja saņemt visu nozaru uzņēmumi, pastāv risks, ka atbalstu saņēma arī tādi uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums nebija tieši saistīts ar Covid-19 izplatību valstī. Otrkārt, atsevišķos gadījumos netika piemērota konsekventa pieeja uzņēmumu vērtēšanas procesā – nosakot uzņēmuma saistīto personu loku un veicot "grūtībās nonākuša uzņēmuma" statusa pārbaudi, bet šīs Valsts kontroles konstatētās nepilnības neietekmē lēmumu par atbalsta piešķiršanu.

"Kopumā finanšu revīzijās par 2021. gada pārskatu sagatavošanas pareizību atsevišķos gadījumos dažādos resoros konstatēts, ka Covid-19 krīzes finansējums neatbilstoši novirzīts ar krīzes pārvarēšanu nesaistītiem mērķiem vai – ka ir iespēja pārskatīt faktiski nepieciešamā finansējuma apmēru. Revīziju darba rezultātā revidējamās vienības izdevumus pārskatīja un tos atmaksāja valsts budžetā," secināja revidenti.

Finanšu revīziju rezultātā Valsts kontrole revidējamām vienībām ir sniegusi 56 ieteikumus, no kuriem 18 ieteikumi ir saistīti ar izdevumiem un atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Finanšu revīziju rezultāti ir nosūtīti Saeimas priekšsēdētājai, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājam un Ministru prezidentam.