Pie frakcijām nepiederošais deputāts Aivars Geidāns noraida atsevišķu Saeimas Juridiskās komisijas locekļu pausto, ka trešdien, 18. maijā, viņa balss tikusi "nopirkta", lai nodrošinātu nepieciešamo balsu vairākumu Civilās savienības likuma virzīšanai galīgajā lasījumā.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Saeimas Juridiskās komisijas deputāti trešdien, 18. aprīlī, ar sešām balsīm "par", bet pieciem deputātiem balsojot "pret" atbalstīja Civilās savienības likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā.
Ceturtdien, 19. maijā, Saeimas sēdē opozīcijas deputāts Aldis Gobzems (N) informēja kolēģus, ka trešdien Juridiskajā komisijā "notika situācija, kas vērtējama kā acīmredzams koruptīvs pasākums".
Gobzems sacīja, ka Juridiskās komisijas sēdē Geidāna balss pēdējā brīdī izšķīra to, vai Civilās savienības likums tiks virzīts izkatīšanai galīgajā lasījumā. Gobzems piebilda, ka deputāti, kas šo likumprojektu neatbalstīja, visticamākais, vērsīsies Korupcijas novēršanas apkarošanas birojā.
"Nevienā Saeimā nav pieredzēts, kad balsojuma laikā tiek pārtraukts balsojums un ietekmēts balsojums, lai vienam deputātam būtu jāmaina sava balss," pauda Gobzems.
Trešdien notikušās Juridiskās komisijas sēdes ieraksts liecina, ka par Civilās savienības likumprojektu trešajā lasījumā notika trīs balsojumi. Pēc pirmā balsojuma likumprojektu atbalstīja pieci deputāti un tik pat daudzi neatbalstīja. Geidāns lēma par likuma virzību nebalsot.
Ņemot vērā, ka balsis sadalījās līdzīgi, komisijas vadītājs Jānis Butāns (K) aicināja kolēģus vēlreiz balsot par likumprojektu. Sēdes ieraksts liecina, ka otrā balsojuma laikā tūlīt pēc tam, kad Geidāns atkārtoti atzina, ka viņš par likumprojekta virzību nebalsos, attālināto sēdi skāra tehniskas problēmas, kas ilga nepilnas divas minūtes.
Tehniskās pauzes laikā opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko aicināja turpināt balsojumu, savukārt deputāts Jānis Iesalnieks (NA) secināja, ka "tehniskās problēmas saistītas ar balsu pirkšanu". Stepaņenko viņam piekrita: "Tieši tā, īsziņas jāraksta Geidānam.".
Noslēdzoties nepilnas divas minūtes ilgušajai tehniskajai pauzei, Butāns aicināja turpināt sēdi, bet Stepaņenko un Gobzems pauda vēlmi dzirdēt, cik tika samaksāts par likumprojektu atbalstošu balsi.
Pēc Butāna atkārtota aicinājuma balsot, pret likumprojektu nobalsoja Iesalnieks, Gobzems, Stepaņenko, Ivans Ribakovs (S) un Edgars Tavars (ZZS). Savukārt "par" balsoja Butāns, Līva Kreituse (K), Inese Lībiņa-Egnere (JV), Māris Mičerevskis, Inese Voika (AP) un arī Geidāns.
Pēc balsojuma Gobzems pauda cerību, ka KNAB klausās šo sēdi, savukārt Iesalnieks secināja: "Likumprojekts ir nopirkts."
Butāns portālam "Delfi" sacīja, ka viņš nekomentēs notikušo, lai neraisītu spekulācijas. Vienlaikus komisijas vadītājs piebilda, ka sēdes ieraksts ir publiski pieejams un visi to var noklausīties.
Butāns neatbildēja uz jautājumu, vai viņš divu minūšu ilgās tehniskās pauzes laikā sazinājās ar Geidānu, bet uzsvēra, ka Geidāns sadarbojas ar "Konservatīvo" frakciju, kurā pirms katra balsojuma tiek saskaņots, kā politiskais spēks balsos. Arī balsojums par Civilās savienības likumu ar Geidānu ticis pārrunāts, bet Butāns nevarot komentēt Geidāna balsojuma motivāciju.
Geidāns portālam "Delfi" uzsvēra, ka "spekulācijas par balsojumu ir dažādas, bet nekādas sarunāšanas nebija". Arī Geidāns nekomentēja, vai kāds ar viņu sazinājās tehniskās pauzes laikā, vienlaikus piebilstot, ka tik īsā laikā lēmumu nevar ietekmēt.
Motivāciju nebalsot pirmajos divos balsojumos Geidāns pamatoja ar faktu, ka viņš nebija izlēmis, kā balsot, bet, redzot balsojuma iznākumu, viņš mainījis viedokli.
Geidāns arī neslēpa savu personisko viedokli, ka viņš neatbalsta civilās savienības regulējumu un tā virzību, bet partija, ko viņš pārstāv, proti, "Konservatīvie", atbalsta šo likumu. Vaicāts, vai viņš arī Saeimā atbalstīs Civilās savienības likuma pieņemšanu, Geidāns atzina, ka neatbalstīs vai nepiedalīsies balsojumā, kā to darījis iepriekšējos lasījumos.
Jau vēstīts, ka Saeima 12. maijā otrajā lasījumā atbalstīja Civilās savienības likumprojektu, kas tostarp nosaka viena dzimuma pāru tiesības.
2020. gadā Satversmes tiesa spriedumā par neatbilstošu valsts pamatlikumam atzina Darba likuma normu, kas neparedz aizsardzību un atbalstu viendzimuma pāriem saistībā ar bērna piedzimšanu tādā apmērā, kā tas likumā noteikts bērna tēvam.
Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, Tieslietu ministrija (TM) izstrādāja Civilās savienības likumprojektu. Ar kuru paredz nodrošināt, ka civilajās savienībās sastāvošas personas kļūst valstij "redzamas" un tām ir likumā nodrošināts minimālais nepieciešamais tiesiskais regulējums.
Likumprojekts paredz civilās savienības noslēgšanas un izbeigšanas procesu, kā arī civilās savienības pušu savstarpējās attiecības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
