Kad 24. februāra rītā Sapužaks internetā uzzinājis, ka Krievija ir iegājusi Ukrainas teritorijā un sākusi uzbrukt ukraiņu pilsētām un ciemiem, sajutis trauksmi. "Bija nepatīkami, nespēju noticēt: kā tas var būt, ka sācies karš," viņš atceras. Sapužaks uzreiz piezvanījis brālim, kurš ar ģimeni dzīvo aptuveni 100 kilometrus no Ļvivas. Piedāvājis braukt uz Latviju, bet viņi palikuši turpat, jo pagaidām valsts rietumos vēl ir mierīgi. Brālis teicis, ka sieva ar bērniem noteikti brauktu prom, ja tur paliktu bīstamāk. Tagad draudze lūdzas par Ukrainu, vāc ziedojumus un sūta uz dzimteni.
Ar Sapužaku tiekamies pie viņa draudzes kapelas Vecrīgā, kur notiek dievkalpojumi. Priestera rokasspiediens ir spēcīgs, bet skatiens – sirsnīgs. Viņš ir nedaudz satraucies, jo nav pieradis pie lielām intervijām, tomēr ir iepriekš sagatavojies un apkopojis galvenās atšķirības starp grieķu katoļiem un Romas katoļiem, kā arī izdrukājis medijos iepriekš pausto arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča viedokli par abortiem karā izvarotām sievietēm. Ar priesteri sarunājamies krieviski, lai gan viņš prot arī poļu un latviešu valodu. Bez ukraiņu valodas Sapužaks vada dievkalpojumus arī šajās mēlēs.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv