Krievijas sāktā kara beigas ir iespējamas tikai ar Ukrainas uzvaru, un atsevišķu Rietumvalstu politiķu sacītais par konflikta izbeigšanu ar Ukrainas daļas upurēšanu, lai "saglābtu Putina seju", ir absurds, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Iepriekš izdevums "Politico" rakstīja, ka daži Rietumu politiķi vēlas kara noslēgumu ar iespēju saglabāt Krievijas seju, atdodot tai daļu teritorijas. Ukrainas Prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks paziņoja, ka "Rietumu politiķi, kuri piedāvā "saglabāt Krievijas seju", atdodot tai daļu Ukrainas teritorijas, seko dīvainai loģikai".
Kariņš pirmdien, 23. maijā, preses konferencē pēc koalīcijas partneru sanāksmes komentēja izskanējušo informāciju, sakot, ka "vienīgais risinājums karam ir Ukrainas uzvara un Krievijas zaudējums".
"Jebkas cits nozīmētu to, ka Krievijai tiktu dots laiks vēlreiz uzbūvēt savus bruņotos spēkus un vēlreiz mēģināt paplašināt savu iedomāto impēriju Ukrainā vai kur citur. Vai politiķi, kas saka, ka Ukrainai ir jāupurē sava teritorija un iedzīvotāji, paši būtu gatavi upurēt savas valsts iedzīvotājus un teritoriju? Šī ir absurdi uzstādīta hipotēze," vērtēja Kariņš.
Viņš uzsvēra, ka karam jānoslēdzas ar Ukrainas uzvaru un Eiropai un Rietumvalstīm jāpalīdz šī mērķa sasniegšanā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) piebilda, ka "iluzori ir domāt, ka kaut kāda veida piekāpšanās vai sarunu vešana novestu pie jēdzīga rezultāta". Viņa vērtējumā, piekāpjoties Krievijai, tiktu panākts pretējais.
Savukārt zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) stāstīja, ka gan 2008. gadā Krievijai iebrūkot Gruzijā, gan 2014. gadā iebrūkot Ukrainas austrumos un Krimā daudzas valstis neizdarīja secinājumus. "Tagad ir pēdējais brīdi izdarīt secinājumus. Ja gribam stabilu un drošu dzīvi, tad agresors ir jāaptur," uzsvēra Gerhards.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) atzinīgi novērtēja premjera skaidro nostāju un pievienojās valdības vadītāja paustajam.
Tāpat Bordāns aicināja Latviju visos iespējamajos starptautiskajos forumos uzsvērt, ka Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) nav 15 vai 20 gadu jautājums. "Jā, to nevar paveikt piecos mēnešos, bet to var izdarīt saprātīgā termiņā. Ukrainas gadījums ir izņēmums. Mūsu interesēs ir, lai Ukraina būtu ES. Francija un Vācija nevar norādīt, kuram jāpaklusē un kuram kas pienākas," sacīja tieslietu ministrs.
Iepriekš "Politico" rakstīja, ka trīs lielāko Eiropas Savienības valstu – Vācijas, Francijas, Itālijas – vadītāji ir ieņēmuši gandrīz identisku pozīciju par miera sarunām. Neskatoties uz to, ka Eiropas līderi publiski nostājas Ukrainas pusē, viņi arī baidās, ka Krievijas "pazemošana" varētu radīt pilnīgi jaunas problēmas.
Viņi ir nobažījušies, ka Ukrainas uzvara varētu destabilizēt Krieviju, padarot to vēl neparedzamāku. Tāpēc dažas Rietumeiropas galvaspilsētas atbalsta "Putina seju sargājošu" konflikta risinājumu, pat ja tas Ukrainai izmaksās daļu tās teritorijas, secina "Politico".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
