Valdība atbalsta Straumi KNAB priekšnieka amatā; gala lēmumu pieņems Saeima

Straume bija viens no diviem pretendentiem, kuri pieteicās uz KNAB vadītāja amatu. Konkursa komisija atzina Straumi par atbilstošāko kandidātu.

Valdība par Straumes virzīšanu KNAB vadītāja amatā bija plānojusi lemt pagājušajā nedēļā, tomēr tieslietu ministra Jāņa Bordāna (K) vadītās Tieslietu ministrijas (TM) iebilžu dēļ šis jautājums tika atlikts.

TM vērsa uzmanību, ka tai nebija iespējas iepazīties ar komisijas veikto pretendenta atbilstības obligātajām amata prasībām un prasībām kvalifikācijā, pieredzē un zināšanās izvērtējumu.

Savukārt pirmdien, 23. maijā, Bordāns mediju pārstāvjiem atzina, ka viņš aicinās valdību lemt par atkārtotu KNAB vadītāja amata konkursa izsludināšanu, jo šajā konkursā neesot bijusi pietiekama konkurence. Tieslietu ministra ieskatā, KNAB vadītājam ir jābūt enerģiskam cilvēkam.

Neskatoties uz "Konservatīvo" iebildēm, valdība tomēr lēma virzīt Straumes kandidatūru apstiprināšanai Saeimā.

Straume sāka vadīt KNAB 2017. gada jūnijā pēc uzvaras iepriekšējā šī amata konkursā. Viņa pilnvaras beigsies šā gada 14. jūnijā.

Pirms tam Straume vairāk nekā 16 gadus strādājis Militārās izlūkošanas un drošības dienestā (MIDD), no tiem 10 gadus – pārvaldes priekšnieka amatā, pirms tam strādājis Valsts policijas Organizētās noziedzības un apkarošanas birojā.

Pildot dienesta pienākumus, Straume piedalījies starptautiskās misijās, kā arī pārstāvējis Latviju un MIDD Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) institūcijās.

Straume ir absolvējis Latvijas Policijas akadēmiju, iegūstot profesionālo maģistra grādu un jurista kvalifikāciju.

Kā vēstīts iepriekš, konkurss norisinājās divās kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisijai bija jāizvērtē iesniegtie dokumenti, pretendentu atbilstība obligātajām prasībām, kā arī Satversmes aizsardzības biroja sniegtais atzinums par pretendentu atbilstību likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Saskaņā ar konkursa nolikumu otrajā kārtā pretendentiem pārrunu laikā komisijai bija jāskaidro savs redzējums par KNAB turpmāko attīstību un prioritātēm. Šīs kārtas laikā komisijai bija jāvērtē arī pretendentu vadības kompetences. Uz konkursa otro kārtu tika izvirzīts tikai viens no pretendentiem.

Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, tās sastāvā bija ģenerālprokurors Juris Stukāns, Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris un Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets. Tāpat pretendentu atlasē ar padomdevēja tiesībām piedalījās ne vairāk kā trīs Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji.

Jau vēstīts, ka 2021. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kopumā uzlicis arestu 8,81 miljonam eiro, iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korpucijas novēršanas komisijā sacīja biroja priekšnieka vietniece Ineta Cīrule.

Kā norādīja Cīrule, pagājušais gads izmeklēšanā bijis veiksmīgs – kopumā uzsākti 39 kriminālprocesi, savukārt kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīti 27 kriminālprocesi.

Kriminālvajāšanu lūgts sākt pret 45 fiziskām un piecām juridiskām personām. Par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem pērn atzīti 5,6 miljoni eiro. Tie konfiscēti un ieskaitīti valsts budžetā.

Cīrule uzsvēra KNAB aktīvo sadarbību ar Finanšu izlūkošanas dienestu. Procentuāli visbiežāk izmeklētie noziegumi ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kas ir 19% gadījumu. 14% gadījumu tā ir kukuļdošana, savukārt 10% gadījumu tiek izmeklēti noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju darbībā.