Vairākām pašvaldībām trūkst skaidrības par Ukrainas bēgļu izmitināšanu

Pašvaldību politiķi cita starpā aicināja izprast, ka to Ukrainas bēgļu vidū, kuri patlaban apmetušies Latvijā, situācijas ir visai dažādas. Proti, viņu vidū ir ne tikai ģimenes, bet arī, piemēram, dažādas bērnu grupas, tostarp sporta komandas, kurām, mazinoties valsts atbalstam, varētu būt problemātiski sevi uzturēt.

Pēc Valkas novada priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa (Vidzemes partija) paustā, Latvijā šādās bērnu grupās, par kurām aprūpi uzņēmušies aizbildņi, kopumā varētu būt aptuveni 1000 bērnu. Mēra ieskatā, šai bēgļu kategorijai būtu jāturpina piešķirt atbalsts, jo šie nepilngadīgie ar dažiem pieaugušajiem, kuri viņus pieskata un līdz ar to nevar strādāt, ir nosacīti sliktākā situācijā un šobrīd arī piedzīvo izteiktāko stresu.

Pašvaldību vadītāji arī bažījoties par to, ka, mazinoties valsts atbalstam bēgļiem, tām varētu nākties uzņemties konkrētas funkcijas, kuras sniedz valsts. Vienlaikus viņi arī izceļ mājokļu, kurus bēgļi varētu īrēt, trūkumu reģionos.

Krauklis žurnālistiem stāstīja, ka ir noritējušas vairākas sarunas ar nacionālā līmeņa politiķiem. Šo sarunu mērķis bijis rast lielāku skaidrību par Ukrainas bēgļu jautājumiem, taču, lai arī īstais laiks domāt, kā šis process tiks organizēts turpmāk, patlaban īstas skaidrības no valsts puses neesot.

Viņš izcēla, ka šajā sakarā ir pieņemti daži pozitīvi lēmumi, piemēram, mājokļu kontekstā, tomēr attiecībā pret bēgļiem, kuri nedzīvo iedzīvotāju nodrošinātās izmitināšanas vietās, situācija šobrīd ir neskaidra.

"Šie cilvēki, lielākā daļa, ir piedzīvojuši ļoti lielu psiholoģisku pārdzīvojumu, fiziski cietuši kaujas zonās, tikuši apšaudīti, ilgu laiku bijuši bumbu patversmēs, viņu mājokļi bieži vien iznīcināti, un viņi mēģina no dažādiem informācijas avotiem saprast, kas būs tālāk – viņiem tas ir ļoti svarīgi. Viņi neapšaubāmi ir mēģinājuši meklēt privātos dzīvokļus, bet mēs zinām, ka lielākajā Latvijas daļā tā ir neiespējamā misija, jo vienkārši nav šo dzīvokļu," skaidroja mērs.

Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (NA) pauda līdzīgu nostāju, skaidrojot, ka šajā brīdī bēgļu jautājumos ir manāms progress un daudzas lietas jau ir sakārtotas, taču aizvien ir atsevišķas detaļas, kur trūkst skaidrības.

Pēc viņa paustā, Sigulda uzņēmusi aptuveni 500 Ukrainas bēgļu, no kuriem aptuveni 12% jau pametuši pašvaldību dažādu iemeslu dēļ. Tādējādi šobrīd tur esot ap 450 bēgļu, no kuriem vairāk nekā 200 ir sievietes un vēl tikpat – bērni.

Runājot par Latvijas kopējo pieeju Ukrainas bēgļu kontekstā, viņš izteicās, ka "Latvija piekopj tradicionālo, "aukstās dušas" metodi. "Cilvēki tiek nostādīti fakta priekšā – pagājušas 90 dienas, tagad jums pašiem jātiek galā. Tā var rīkoties, taču šajā gadījumā ir tomēr jāskatās, jo mums ir dažādi patvēruma meklētāji – piemēram, mamma ar vairākiem maziem bērniem nebūs tā, kas saņems to "auksto dušu" un rīkosies pareizi," sacīja Mitrevics.

Izrietot no tā, viņaprāt, pašvaldībām nākotnē, iespējams, nāksies uzņemties atsevišķu šobrīd valsts sniegtu pakalpojumu nodrošināšanu bēgļiem. "Tas summēsies ar daudz lielāku pašvaldību iesaisti tajās vietās, kur bēgļi nevarēs paši par sevi parūpēties. Tie, kuri spēs uzsākt dzīvi šeit, jāsaprot, ka liela daļa viņu būs trūcīgi, un vienalga valstij viņiem būs jāpalīdz. Radīsies arī citas nepieciešamības, ko patlaban sniedz pašvaldības," prognozēja mērs, piebilstot, ka, viņaprāt, valstij būtu jāuzņemas bēgļu sociālās palīdzības jautājumu risināšana.

Politiķis arī izcēla faktu, ka atsevišķos gadījumos viesnīcas, kuras piešķirtas bēgļiem it kā ar konkrētu termiņu, tomēr nākas pamest ātrāk – pirms iztek 90 dienu termiņš. Mēra ieskatā, tas nav pareizi, jo tādējādi atbildība par šiem cilvēkiem pāriet uz pašvaldību pleciem. Pēc viņa sacītā, Siguldas gadījumā "tas ir diezgan traki, jo vietas jāatrod 80 bēgļiem".

Bažas viņam sagādājot arī jautājums par sociālo dienestu noslodzi, jo, pēc mēra paustā, tie jau patlaban strādā pārslodzes režīmā un esošie cilvēkresursi ir nepietiekami.

Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts (LZP) savukārt atzina, ka nav iespējams nodrošināt pilna apmēra atbalstu bēgļiem visu laiku, turklāt arī Latvijā iedzīvotājiem ir nepieciešama sociālā palīdzība, tādēļ atbalsts būtu jāsabalansē.

"Manuprāt, šobrīd lielākā problēma ir absolūtā neskaidrība. Tas, ko mēs vēlējāmies laicīgi dzirdēt, ir, kas notiks tālāk – pēc 91. dienas. Skaidrs, ka šāda pilna nodrošinājuma pakete nevar ilgt mūžīgi, tai būs jāsamazinās un jāizlīdzinās ar situāciju valstī, bet cilvēkiem ir laicīgi jāsniedz informācija, ka, teiksim, pēc 120. dienas situācija būs tāda, un jums būs jāmeklē tāds risinājums," izteicās mērs, piebilstot, ka Ukrainas bēgļu vidū ap 90%, visticamāk, vēlētos atgriezties savā valstī, taču pašreizējā situācija to neļauj.

Jau vēstīts, ka Saeima 3. martā pieņēma likumu "Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums", kurš uz to brīdi paredzēja Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu 90 dienas kopš to ierašanās Latvijā. Liela daļa Ukrainas kara bēgļu tika izmitināti tūristu mītnēs, kuras tos gan izmitināja, gan baroja uz sava rēķina.

Arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija paziņojumā medijiem norādījusi, ka sākot ar 24. maiju lielākajai daļai Ukrainas kara bēgļu Latvijā - galvenokārt sievietēm ar bērniem, daudzbērnu ģimenēm, grūtniecēm un pensionāriem - netiks nodrošināta sākotnēji solītā 90 dienu ēdināšana, par kuras neparedzēto pārtraukšanu ne valsts, ne pašvaldības institūcijas nav informējušas Ukrainas kara bēgļus.

Savukārt premjers Krišjānis Kariņš (JV) paudis pārliecību, ka pēc sākotnējā 90 dienu atbalsta beigām Ukrainas bēgļi bez atbalsta nepaliks, jo palīdzība tikšot sniegta ar citu mehānismu palīdzību.

Saeimas deputāts, bijušais Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins (AP) aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka atbalsta apmērs Ukrainas kara bēgļiem nedrīkst mazināties un tam vēl kādu laiku jāturpinās esošajā apmērā.

Šteina skatījumā, galvenos šķēršļus Ukrainas bēgļu atbalstam rada Finanšu ministrija. IeM, kā vērtēja politiķis, savu darbu esot izdarījusi, un tagad viss atduroties pie finansējuma.

Tāpat vēstīts, ka kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēti aptuveni 29 000 Ukrainas civiliedzīvotāji, liecina jaunākā IeM apkopotā informācija.