Krievijai jāsaprot, ka karš lielākos zaudējumus rada agresoram, saka Zelenskis Saeimai

Ukrainas prezidents Saeimu uzrunāja pēc Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) uzaicinājuma.

Zelenskis parlamentu uzrunāja attālināti.

Runas sākumā viņš pauda pateicību Latvijai, kas sniegusi dažāda veida palīdzību Ukrainai. Viņš atgādināja, ka dienu pirms Krievijas neprovocētā iebrukuma Ukraina bija saņēmusi "Stinger" raķešu kravu no Latvijas, kas palīdzēja pirmajās kara dienās.

Ukrainas prezidents sacīja, ka laikos, kad citas valstis meklēja attaisnojumus, Latvija deva visu iespējamo palīdzību. "Jūs bijāt tie, kas turpināja rīkoties gan drošības, gan humanitārās palīdzības jomās," sacīja Zelenskis.

Viņš piebilda, ka tās valstis, kam nav lielu resursu var parādīt lielu drosmi, bet daudzas valstis, kam ir plaši resursi, izvēlās neizrādīt nekādu drosmi. Ukrainas prezidents pieļāva, ka atslēga šādai nevienlīdzībai ir nauda un vēlme saglabāt labas attiecības ar Krieviju.

"Ir tādi, kas cer, ka Krieviju varēs nomierināt runājot. Ir cilvēki, kas domā, ka ne visām tautām ir nozīme. Viņi domā, ka par dažām tautām var aizmirst, lai saglabātu mieru," sacīja Zelenskis, piebilstot, ka šāds "pagaidu miers" šā vai tā izmaksā tūkstošiem dzīvību un miljoniem deportāciju.

"Tagad atkal dzirdam, ka jāatdod Krievijai tas, ko tā vēlas. It kā Ukrainai jāsamierinās, ka varētu mums atņemt kaut ko. Iet nopietnas sarunas, ka varētu būt norobežojuma līnijas uz suverēnas valsts teritorijas. Ka mums jānomierina agresors, ka mums jāpiekāpjas. Un uz tās valsts rēķina, kurai uzbruka, lai agresors it kā varētu atļauties apstāties. To prasa no valsts, kas ceturto mēnesi pretojas pret otro lielāko armiju pasaulē. Kas notiks pret mazākām valstīm? Vai valstis palīdzēs, vai nodos bez strīdiem? Tās nav tikai domas, tā ir mūsu realitāte. Krievija atklāti runā, ka neaprobežojas ar Ukrainu, ka tai vajag arī Baltijas valstis, Poliju, un citas. Tāpēc mums jāatjaunina cieņa pret bāzes vērtībām mūsu kontinentā. Katrai tautai ir nozīme. Nevienas tautas intereses nedrīkst ignorēt. Kad šis princips tiks novērtēts pilnā jaudā, tad strādās Eiropas vienotība, tad Krievijai nebūs izredžu uzvarēt," sacīja Zelenskis.

Ukrainas prezidents kritiski vērsās pret tām valstīm, kas rosina palēnināt Ukrainas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), saucot to par necieņu.

Mūrniece kopā ar Igaunijas un Lietuvas parlamentu priekšsēdētājiem bija pirmie parlamentu spīkeri, kas pēc kara sākuma apmeklēja Kijivu, 2022. gada 24. martā tiekoties ar Ukrainas parlamentāriešiem un arī Ukrainas prezidentu.

Šī gada 7. aprīlī Saeimas deputātus uzrunāja Verhovna Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks, savukārt 9. maijā Latviju vizītē apmeklēja parlamenta vicespīkere Olena Kondratjuka.