Saeimas vairākums ceturtdien izteica uzticību jaunajam iekšlietu ministram Kristapam Eklonam, kurš līdz šim strādāja par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieku.
Par Eklona iecelšanu balsoja 66 deputāti, bet pret – 21.
Debatēs par Eklona iecelšanu premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka šī valdība un Saeima dzīvojusi no "krīzes uz krīzi". Kariņš atgādināja, ka pirmā krīze bija banku sektora uzticības krīze, no kuras veiksmīgi izdevies izkļūt. Pēc tam sekoja Covid-19 krīze, kurai paralēli norisinājās arī krīze uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Covid-19 krīzei nedaudz atkāpjoties sākās Ukrainas bēgļu un kara krīze.
Savukārt bijusī iekšlietu ministre, Saeimas deputāte Marija Golubeva (AP) no tribīnes norādīja, ka viņas darba laikā iesāktas vairākas strukturālās reformas, kā arī atvairīti hibrīduzbrukumi no Baltkrievijas.
"Latvijā nav cilvēku, kas labāk pārzina civilās aizsardzības jomu," Eklona prasmes vērtēja Golubeva. Viņa arī norādīja, ka "Attīstībai/Par!" rūpēsies, lai Eklona centieniem stiprināt iekšējo drošību, vienmēr būtu aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) atbalsts.
Savukārt Aldis Gobzems no tribīnes paziņoja, ka balsos pret, jo balsojis pret visu, ko darījusi Kariņa valdība. Viņš arī uzsvēra, ka ir "vāji izmantot argumentu, ka Eklons ir profesionālis", jo, "ja viņš 30 gadus ir strādājis nozarē, tad viņam būtu jābūt profesionālim," sacīja Gobzems. Turpmākā runas laikā Gobzems apsūdzēja tieslietu Jāni Bordānu (JKP) ciešās saiknēs ar otrdien aizturēto Mihailu Uļmanu, aicinot Eklonu parūpēties, lai Bordāns zaudētu amatu.
Toties Viktors Valainis (ZZS) pauda atbalstu Eklonam. Tiesa, viņš pārmeta valdībai kopumā, ka tā nav spējusi nodrošināt pilnvērtīgu sistēmu Ukrainas bēgļu atbalstam, vēršot tiešu kritiku pret Kariņu. Valainis atzīmēja, ka bēgļu jautājumā atbildību nāksies uzņemties Eklonam, lai gan tai jābūt valdības kopējai atbildībai.
Turpretim Kaspars Ģirģens no Saeimas tribīnes pauda dažādu kritiku par līdzšinējo Iekšlietu ministrijas darbu, bet norādīja, ka viņa pārstāvētā partija "Republika" atbalsta nozares profesionāļus ministru amatos, tamdēļ viņš atbalstīs Eklona kandidatūru.
Arī Krišjānis Feldmans (K) norādīja, ka "Konservatīvo" frakcija atbalstīs Eklona kandidatūru. Viņš uzsvēra, ka "Konservatīvie" rūpīgi sekos vairākiem ministra pienākumiem, tostarp robežas žoga izbūvei. "Žogam būt," sacīja Feldmans. Viņš arī piebilda, ka jaunajam iekšlietu ministram jārūpējas par Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes (PMLP) darbu, lai līdz 14. Saeimas vēlēšanām visiem iedzīvotājiem būtu dokumenti, kas nepieciešami, lai balsotu.
Ralfs Nemiro (Neatkarīgie) deputātiem norādīja, ka Eklonam būtu nepieciešams rast risinājumu PMLP problēmai. Viņš arī aicināja turpināt darbus, kas saistīti ar robežas žoga izbūvi. Tāpat Nemiro pauda cerību, ka drīzumā izdosies atrisināt Pāvela Rebenoka slepkavību. Runas noslēgumā viņš Eklonam novēlēja veiksmi.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Ēriks Pucens atgādināja, ka daudzi VUGD depo atrodas kritiskā stāvoklī, un aicināja Eklonu skaidrot, kur palikuši līdzekļi, kas bija paredzēti to atjaunošanai. Viņš gan pauda, ka Eklonam ir viens "melns traips", jo Eklons izteicis rājienu tiem ugunsdzēsējiem, kas ieradās pie Saeimas, lai protestētu pret Covid-19 vakcināciju dienestā.
Didzis Šmits toties kritiku vērsa arī pret Kariņu, kurš 9. un 10. maija laikā atradās ārpus Latvijas. Viņš uzsvēra, ka konkrētajā drošības situācijā nav "mikro un makro lietas", proti, ikkatrs sīkums šādā situācijā var būt svarīgs. Arī viņš pauda atbalsta Eklona kandidatūrai.
Toties Artuss Kaimiņš atzīmēja, ka viss mainījās pēc 24. februāra. Deputāts norādīja, ka arī parakstījās par Golubevas demisiju, jo viņa vadītā Cilvēktiesību komisija strādājusi, lai izvairītos no "kāzusiem, kas notika 9. maijā". Viņš atzīmēja, ka Saeima bija izdarījusi savu mājas darbu, bet Golubevas vadītā ministrija neīstenoja Saeimas paveikto. "Eklona kungs, būs grūti, īsi un ātri," Kaimiņš sacīja, vēršoties pie Eklona.
Atbalstu Eklonam pauda arī Edgars Tavars (ZZS), Mārtiņš Šteins (AP).
Jau ziņots, ka iepriekš valdošajā koalīcijā ietilpstošā Nacionālā apvienība (NA) pieprasīja iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju saistībā ar policijas darbu Uzvaras parkā 9. un 10. maijā. NA draudēja, ka gadījumā, ja Golubeva paliks amatā, apvienības ministri pametīs valdību.
Golubeva paziņoja, ka ir zaudējusi premjera uzticību, tāpēc pati atkāpās no amata un pagājušajā nedēļā Saeima atjaunoja Golubevas deputāta mandātu.
Savukārt Kariņš NA veiktās "šantāžas mēģinājuma" dēļ pieprasīja amatu atstāt arī ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA). NA ekonomikas ministra amatam virzīs Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni.