Pirmajā lasījumā atbalsta likumu par padomju režīmu slavinošu pieminekļu demontāžu

Par likumprojektu balsoja 64 deputāti, bet pret – 18.

Likumprojektam priekšlikumus var iesniegt līdz 2. jūnijam. Plānots, ka likumprojektu 2. lasījumā skatīs 16. jūnijā.

"Saskaņas" deputāts Edgars Kucins rosināja noteikt priekšlikumu izteikšanu līdz 30. oktobrim, bet Saeimā otrajā lasījumā skatīt kārtējā Saeimas sēdē pēc 30. oktobra. Reaģējot uz šo Kucina rosinājumu Artuss Kaimiņš sāka kliegt uz Kucinu, neļaujot Saeimas spīkerei Ināra Mūrniecei (NA) pieteikt balsojumu. Reaģējot uz Kaimiņa izsaucieniem, Mūrniece aicināja Kaimiņu pamest sēžu zāli.

Par Kucina rosinājumu nobalsoja 18 deputāti, bet pret 64 deputāti.

Saeimas debatēs pirmajā lasījumā Kucins aicināja deputātus pārdomāt, par to ko tie dara. Viņš apgalvoja, ka "Saskaņa" nosoda visus karus – gan Ukrainā, gan Sīrijā, gan Dienvidslāvijā. "Kā piemineklis, kas tika celts, lai atgādinātu par kara šausmām, var būt pie vainas tagad," Saeimai vaicāja Kucins.

Viņš norādīja, ka var ilgi strīdēties, vai vēsture bija laba, vai slikta, bet tā ir kopējā vēsture un piemineklis ir kritušo karavīru piemiņai. Kucins norādīja, ka šādi pieminekļi joprojām atrodami gan Ukrainā, gan citās Eiropas valstīs. Kucins arī norādīja, ka padomju armijā karoja Latvijas karavīri arī. "Vai iebraucot ar "T-34" tanku Rīgā, latvietis Jānis Bērziņš sevi uzskatīja par okupantu," vaicāja Kucins.

Deputāts arī norādīja, ka ar pieminekļa nojaukšanu Saeima rāda savu vājumu un piespēlē Krievijai. "Mums jāparāda, ka esam simts reizes labāki un saprotam visu iedzīvotāju sāpes," sacīja politiķis. Viņš arī norādīja, ka pieminekļu nojaukšana nepalīdzēs Latvijai ekonomiski, vai veicinās jauniešu vēlmi doties prom no Latvijas.

"Saskaņas" deputāts Igors Pimenovs no tribīnes norādīja, ka ir kategoriski pret šo likumprojektu, argumentējot, ka tas neveicina pareizu vēstures izpratni. Viņš sacīja, ka šāds likumprojekts "nežēlīgi aizvaino starp mums palikušos sarkanās armijas veterānus, kas cīnījās pret fašismu, kā arī viņu radiniekus," atzīmēja Pimenovs. Politiķis arī apgalvoja, ka 10. maijā tika protestēts pret ziedu novākšanu no Pārdaugavā esošā pieminekļa.

"Šis murgainais likumprojekts parādījies Krievijas agresijas ēnā, tā autoriem cerot, ka izdosies īstenot sen iecerēto," sacīja Pimenovs.

Politiķa sacīto ik pa laikam pārtrauca izsaucieni no zāles, kuros tika pausta apņēmība nojaukt pieminekļus.

"Jūs, pieminekļu nīdēji nojaucat padomju pieminekļus, jo tie jūs padara vājākus", runu noslēdza deputāts.

Toties Nacionālās apvienības (NA) politiķis Edvīns Šnore atzīmēja, ka tas ir piemineklis "tā saucamajiem Rīgas atbrīvotājiem, kuri Rīgā atgriezās dzīvi". Viņš uzsvēra, ka kritušie pārsvarā bija tie, kuri gāja bojā, kad Krievu armija bombardēja Rīgu pirms atbrīvošanas.

Šnore no tribīnes arī citēja ziņojumus pēc Otrā pasaules karā, kuros pēc Krievijas ienākšanas Latvijas teritorijā, uzskaitīti izvarošanu un laupīšanu gadījumi. Šādus citātus Šnore lasīja, reaģējot uz Pimenova sacīto, ka nevar salīdzināt Otrā pasaules PSRS armiju ar to Krievijas armiju, kas šobrīd atrodas Ukrainā.

Savukārt Nikolajs Kabanovs (Saskaņa) plānoto "pieminekļu iznīcināšanu" salīdzināja ar "Taliban" veiktajām Budas statuju spridzināšanām Afganistānā. Deputāts arī apšaubīja, vai Latvijā ir padomju režīmu slavinoši pieminekļi, norādot, ka tādu nav, bet ir tikai tādi, kas ir par godu sarkanajai armijai. Viņš arī uzsvēra, ka "nacistu pieminekļu" Latvijā nemaz nav bijuši. "Mēs runājam par padomju jeb krievu laiku pieminekļiem, kāpēc viņi līdz šim nekad traucējuši," vaicāja Kabanovs.

Arī Kabanova runu regulāri pārtrauca kliedzieni un svilpieni no zāles. Šī iemesla dēļ viņš lielu daļu runas bija spiests kliegt.

Toties Atis Lejiņš (JV) norādīja, ka šāda pieminekļa ne Igaunijā, ne Lietuvā. Viņš arī atgādināja, ka tas tika celts no "brīvprātīgiem" atvilkumiem no algas. Deputāts arī atsaucās uz Latvijas daudzsēriju filmu "Emīlija: Preses karaliene", atgādinot, ka viņai blakus vienmēr atradās Vilis Lācis. Lejiņš norādīja, ka Lācis nepievienojās Berklaviešu kustībai, jo bija gļēvs. "Viņš tikai varēja remdēt savas sāpes par pārkrievošanu, dzerot konjaku," sacīja deputāts.

"Piemineklis ir ikona tiem, kas grib atjaunot padomju impēriju Latvijā, mums tas vienreiz ir jānojauc, ja gribam dzīvot brīvā Latvijā," runu noslēdza Lejiņš.

Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa) turpretim norādīja, ka katras tautas vēsturē ir gan gaišas, gan tumšas lapas, bet tās nevar izraut no vēstures. Viņš arī atgādināja, ka viens no pirmajiem PSRS dekrētiem bija par pieminekļu nojaukšanu. Šādi viņš vilka paralēles ar apskatāmo likumprojektu. Viņš arī retoriski vaicāja, kas notiks nākamā dienā pēc pieminekļu nojaukšanas.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits atgādināja, ka deviņdesmito gadu sākumā pie pieminekļa Pārdaugavā pulcējās pārdesmit cilvēku 9. maijā. Pakāpeniski šis cilvēku skaits no gada uz gadu palika mazāks. Šmits norādīja, ka pieminekļa liktenis tika izlemts 2001. gada 1. janvārī, kad Krievija atjaunoja PSRS himnas melodiju. Šmits norādīja, ka kopš tā brīža piemineklis simbolizē Krievijas imperiālismu. Viņš arī meta akmeni bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņa) dārziņā, norādot, ka viņš arī regulāri devies 9. maijā pie konkrētā pieminekļa, lai "tiktos ar vēlētājiem".

Bijusī izglītības un zinātnes ministre, Saeimas deputāte Ilga Šuplinska atgādināja, ka Rēzeknē, ienākot sarkanajai armijai, tika noņemts Latgales Māras piemineklis. Viņa arī uzsvēra, ka 1945. gads Latvijas tautai nebija uzvara. Politiķe pauda cerību, ka šis likumprojekts pieliks punktu pagātnei. "Tas nav tikai piemineklis, tas ir simbols tam, ko pieminēja Ukrainas prezidents. Tas ir simbols deportācijām, bailēm paust viedokli un tam, kas Eiropā un Latvijā vairs nedrīkst notikt," runu noslēdza Šuplinska.

"Zaļo un zemnieku savienības" (ZZS) deputāts Viktors Valainis norādīja, ka viņa ieskatā 15. novembris ir pārlieku vēls datums. Viņš aicināja pieminekļus nojaukt pirms 14. Saeimas vēlēšanām, lai tos nevarētu izmantot priekšvēlēšanu diskusijās. Viņš aicināja par nojaukšanas datumu noteikt 23. augustu.

Pie frakcijām nepiederošā Jūlija Stepaņenko piekrita Valaiņa sacītajam, ka pieminekļus varētu izmantot priekšvēlēšanu kampaņās. Viņa gan pārmeta, ka Saeimā netiekot diskutēts par OIK vai cīņu pret nabadzību. Viņa pauda pārliecību, ka 13. Saeima ieies vēsturē kā "ātro likumu čempione". Proti, tāda Saeima, kas kļūdās, pieņemot dažādus likumus un "padara sevi par izsmieklu".

Kaspars Ģirģens no tribīnes toties norādīja, ka ir uzaudzis neatkarīgā Latvijā un iestāsies par to. "Man ir pretīgi skatīties kā šajā tribīnē kāpj cilvēki, kas nav lojāli valstij un pie mazākās iespējas būtu gatavi pārgriezt rīkli," sacīja Ģirģens, komentējot "Saskaņas" deputātu sacīto.

Arī Ģirģens uzskatīja, ka pieminekli vajadzētu nojaukt ātrāk, lai ar to "varētu spodrināt spalvas priekšvēlēšanu laikā".

NA deputāts Jānis Dombrava norādīja, ka daži "pseidodeputāti" runā par Latvijas atbrīvošanu. Viņš vaicāja, no kā atbrīvoja Rīgas Centrālcietumā vai Litenē noslepkavotos cilvēkus. Dombrava atgādināja, ka sarkanā armija likvidēja Latvijas un Igaunijas centienus atjaunot neatkarību. "Partizāni bija īstie atbrīvotāji nevis sarkanās armijas noziedznieki," sacīja deputāts. Viņš arī norādīja, ka PSRS pastrādāja kara noziegumu, masveidā mobilizējot Latvijas iedzīvotājus sarkanajā armijā.

Deputāts atgādināja, ka Krimināllikumā ir pants par kara noziegumu un genocīda attaisnošanu, aicinot Valsts policiju "savākt tos pseidodeputātus", kas pārkāpj likumu. Viņš arī pauda cerību, ka ilgtermiņā izdosies "atbrīvoties no tiem, kas ienīst mūsu valsti".

Toties Aldis Gobzems (Neatkarīgie) runāja par naidu, kas no Latvijas izdzenot cilvēkus. Deputāts arī stāstīja, ka bijis Daugavpilī, kur runājis ar krievvalodīgu jaunieti, kurš viņam apgalvojis, ka jaunieši pametot Latviju, jo tur "cilvēkus šķeļ".

Viņš arī norādīja, ka Latvijā svarīgākais nevar būt nedzīvas lietas, aicinot deputātus domāt par cilvēkiem nevis akmeņiem. Viņš arī pieļāva, ka pēc 30 gadiem pieminekļa vietā tiks uzcelta mošeja.

Savukārt Krišjanis Feldmans (Konservatīvie) norādīja, ka nepieciešams salabot Krievijas "izkropļoto vēsturi". Viņš atzīmēja, ka šobrīd ir vēsturiska iespēja dot "izšķirošu triecienu" atdzimstošajam lielkrievijas šovinismam. Deputāts no tribīnes citēja teicienu: "Taisnība var sāpēt īsu brīdi, bet netaisnība mūžīgi". Attiecīgi Feldmans skaidroja, ka pēc gadiem cilvēki aizmirsīs simbolismu, kas tiem šobrīd ir sabiedrībā.

Jānis Iesalnieks (NA) norādīja, ka "okupekļiem Latvijā nav vietas" un uzsvēra, ka kamēr Latvijā "staigās okupanti, kas svēta okupekļus, Latvijā būs naids".

Turpretim Boriss Cilēvičs (Saskaņa) ceturtdien Saeimā dzirdēto nodēvēja par Vladimira Putina agresijas sekām. Viņš arī Iesalniekam pārmeta aicinājumus uz "etnisko tīrīšanu", jo Iesalnieks pauda cerību, ka Latvija reiz pilsētās būs 95% latviešu.

Saeimas preses dienestā portālu "Delfi" informēja, ka likuma projekts "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" paredz, ka citus demontējamos objektus līdz 30. jūlijam noteiks Ministru kabinets.

Objektu demontāža būs jāveic līdz šī gada 15. novembrim, un to darīt būs pienākums pašvaldībai, kuras teritorijā objekts atrodas. Plānots, ka demontāžu primāri finansēs no fizisko un juridisko personu šim mērķim paredzētajiem ziedojumiem, ja tādi ir. Pārējos nepieciešamos līdzekļus finansēs vienādā apmērā no valsts un attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Likumprojektā ietverti arī objektu demontāžas īpašie noteikumi, tostarp noteikts, ka attiecīgā pašvaldība ir tiesīga ierosināt demontāžu neatkarīgi no objekta piederības uz bez saskaņošanas ar zemes vai objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Tāpat likumprojekts aptver jautājumu par iepirkumu procedūras īpašajiem noteikumiem. Tostarp pašvaldībai paredzētas tiesības veikt iepirkumus ar objekta demontāžu saistīto darbu īstenošanai, nepiemērojot publisko iepirkumu reglamentējošās tiesību normas.

Paredzēts, ka demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus ar atzītu māksliniecisko vērtību vai izglītojošu nozīmi nodos glabāšanai Latvijas Okupācijas muzeja krājumā.

Komisijas virzītā likumprojekta mērķis ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, kā arī paust nosodošu nostāju gan pret PSRS, gan nacistiskās Vācijas prettiesisko okupācijas varu, īstenoto politiku un veiktajiem noziegumiem.

Tāpat likumprojekta mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par notikumiem Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā, tādējādi stiprinot sabiedrības vēsturisko atmiņu, kā arī nodrošināt vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu – novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisko notikumu atspoguļojumu un godināt Latvijas tautas pretestību gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas okupācijas varai.

Kopumā Latvijas teritorijā ir ap 300 pieminekļu, piemiņas plākšņu un memoriālo objektu, kas veltīti padomju okupācijas režīmam un armijai, teikts likumprojekta anotācijā.

Plānots noteikt, ka likums neattieksies uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, plāksnēm un vietām, arhitektoniskiem vai mākslinieciskiem veidojumiem, kuri atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskā terora upuru piemiņas vietās.

Komisija lūgs Saeimu likuma projektu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" atzīt par steidzamu un skatīt to pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā jau rīt, 26. maijā.

Plānots, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Jau vēstīts, ka Saeima 12. maijā atbalstīja Ārlietu komisijas izstrādāto juridisko risinājumu, kādā veidā būs iespējams nojaukt pieminekli Uzvaras parkā, Pārdaugavā.