Luterāņu arhibīskapam Vanagam būs palīgbīskaps – mācītājs Rinalds Grants

Vanags portālam "Delfi" apstiprināja, ka Grants izraudzīts par palīgbīskapu Rīgas arhidiecēzē. "Iemesls šādam lēmumam ir tas, ka man ir vajadzīgs palīgs, kam uzticēt daļu pienākumu," viņš sacīja.

Arhibīskaps skaidroja, ka pandēmijas ierobežojumi ir "izstiepuši saites starp cilvēkiem, tādēļ daudz intensīvāk ir jāstiprina personīgie kontakti, biežāk apmeklējot draudzes un tiekoties ar mācītājiem".

Pēc viņa teiktā, dažādie papildu pienākumi, kas jāveic arhibīskapam, neatstāj tam pietiekami daudz laika, tāpēc diezgan bieži gadās, ka viņš pats nevar piedalīties pasākumos, kur nepieciešams LELB pārstāvēt bīskapa līmenī. Tagad to varēšot vieglāk atrisināt.

Vanags sacīja, ka starp daudziem cienīgiem kandidātiem Grantu izraudzījis, jo redz viņā "visas vajadzīgās dāvanas, lai sekmīgi kalpotu bīskapa amatā". Kā kapitula loceklis Grants labi pazīstot baznīcas vadības jautājumus. Viņš esot Lutera akadēmijas prorektors.

"Visu laiku rūpējas par savu tālākizglītību, pārzina dažādos novirzienus mūsu baznīcā. Ir parādījis sevi kā labu draudzes mācītāju, garīdzniecības vidū cienīts. Līdzsvarota personība, kas spēj veidot dialogu ar ļoti atšķirīgiem cilvēkiem. Labs luterānis un Latvijas patriots. Es varētu uzskaitījumu vēl turpināt," teica Vanags.

Pēc LELB interneta mājaslapā pieejamās informācijas, Grants par LELB mācītāju ordinēts 2001. gada 30. aprīlī.

Pēc LELB Ikšķiles iecirkņa prāvesta Dzintara Laugaļa apkopotās informācijas, bīskapa amats LELB ir kopš tās dibināšanas 1922. gadā – pirmais bīskaps bija Kārlis Irbe. Šogad 16. jūlijā LELB svin viņa konsekrācijas 100. gadadienu. Pirms tam luterāņu baznīca tika pārvaldīta kā valsts baznīca, kuru vadīja superintendenti, Konsistorijas un valsts iecelti pārraugi.

Bīskapa amats LELB tiek saprasts kā atsevišķa garīgā amata daļa. Garīdznieki ir mācītāji, bīskapi un diakoni. Katram amatam ir sava kalpošanas joma un uz to tiek apmācīti, aicināti, pārbaudīti un ordinēti jeb iesvētīti kandidāti atbilstoši katram amatam. Diakons kalpo draudzes cilvēkiem, veicot mājapmeklējumus, mācot, aizlūdzot un vadot žēlsirdības darbu. Mācītājs ir draudzes gans, pārvalda sakramentus un vada draudzes kalpotājus, tai skaitā diakonus.

Bīskaps ir diecēzes un baznīcas gans, kas ordinē mācītājus un diakonus un vada visu diecēzes un baznīcas garīgo dzīvi, par Laugaļa secināto portālu "Delfi" informēja LELB Sabiedrisko attiecību nozares vadītājs Kaspars Upītis.

Savukārt LELB arhibīskaps Vanags skaidroja, ka kandidātus diecēzes bīskapa amatam nominē diecēzes mācītāji un ievēl LELB Sinode. Palīgbīskapu izrauga un ieceļ diecēzes bīskaps.

Palīgbīskaps piedalās Bīskapu kolēģijas darbā bez balsstiesībām. Diecēzes bīskapam atstājot amatu, palīgbīskaps atkāpjas no pienākumu pildīšanas. Jaunais bīskaps izlemj, vai aicināt viņu turpināt kalpošanu. Palīgbīskaps var kandidēt uz diecēzes bīskapa amatu un tad viņu jāievēl Sinodē.

Kā akcentēja Vanags, bīskaps Grants turpinās kalpot Vecās sv. Ģertrūdes baznīcas draudzē, bet atstās Rīgas prāvesta amatu.

Vanags akcentēja, ka 16. jūlijs par ordinācijas dienu ir izraudzīts tādēļ, ka 1922. gadā Rīgas sv. Jēkaba baznīca tika iesvētīts pirmais latviešu luterāņu bīskaps Irbe. Tajā pašā dienā sv. Pētera baznīcā par LELB vācu draudžu bīskapu iesvētīja Pēteri Haraldu Pelhavu (Pölchau) Ar to noslēdzās apmēram piecus gadus ilgušais process, kurā no luterāņu draudzēm irstošās Krievijas impērijas Vidzemes un Kurzemes konsistoriju apgabalos tika organizēta LELB – brīva tautas baznīca jaunajā Latvijas Republikā.

Tādēļ šis gads tiek atzīmēts kā LELB simtgade, lai gan luterāņu draudzes šeit dzīvo un darbojas jau kopš 1522. gada. Tas nozīmē, ka šogad aprit arī 500 gadu kopš luteriskās Reformācijas sākumiem Livonijā, tātad Latvijā un Baltijā. Tā tiek atzīmēta ar īpašu akciju – "Glika ozolu" stādīšanu dažādās Latvijas apdzīvotās vietās.

Pēc Laugaļa sniegtās informācijas, LELB bīskapi tiek izraudzīti no mācītāju vidus. Bīskapi pārvalda diecēzes, bet arhibīskaps pie Rīgas arhidiecēzes arī pārstāv visu baznīcu attiecībās ar valsti un citām baznīcām.

Bīskapus ievēl LELB Sinode, kurā ir visi draudžu mācītāji un visu draudžu pārstāvji. Bīskapu kandidātu izraudzīšana notiek pēc īpašiem noteikumiem, kas nodrošina, lai bīskapa kandidāti būtu pēc iespējas atbilstoši augstajiem standartiem, kurus vispirms definē Svētie Raksti (Bībele) un arī LELB Satversme. Kandidāti prezentē sevi LELB Kapitulā, mācītāju konferencē un diecēžu sapulcēs. Vispirms par kandidātiem tiek balsots konkrētās diecēzes sapulcē un noslēguma balsojums notiek LELB Sinodē.

LELB bīskapa amata zīmes ir violets kolārkrekls, bīskapa gredzens un bīskapa amata krusts, kas LELB tradīcijā ir no zelta. Vadot dievkalpojumus un ordinējot mācītājus vai diakonus, bīskaps lieto bīskapa zizli, kas simbolizē gana amatu, un īpašu galvas segu mitru. Var lietot arī citus liturģiskos tērpus, kā violetu sutanu, krāšņu mēteli (kapu) u.c.

Palīgbīskapa kalpošana ir cieši saistīta ar arhibīskapa vai diecēzes bīskapa kalpošanu. Pamatā tā ir garīga kalpošana, bez administratīvām pilnvarām – pārstāvēt bīskapu, vizitēt jeb apmeklēt draudzes, darbā ar mācītājiem un attiecībās ar valsti un citām baznīcām. Citreiz tā ir palīdzība diecēzes pārvaldē un darba plānošanā – kapitulā, konventos un sapulcēs.

Tā kā palīgbīskapam nav patstāvīgu tiesību un viņš atstāj amatu līdz ar diecēzes bīskapa pensionēšanos, aiziešanu mūžībā vai demisiju, tad palīgbīskapu neievēl LELB Sinode, bet arhibīskaps vai diecēzes bīskaps to izraugās no savas diecēzes mācītāju vides, pirms tam izzinot, kuri kandidāti būtu atbilstošākie un spējīgākie.

Palīgbīskaps lieto bīskapa amata zīmes un liturģiskos tērpus ar zināmiem ierobežojumiem, proti, tā kā palīgbīskaps nav patstāvīgs vadītājs diecēzē, viņam nav tiesību lietot bīskapa zizli. Mitru var lietot ar sava bīskapa atļauju.

LELB līdz šim ir bijis tikai viens palīgbīskaps – Rīgas arhidiecēzē – kurš tagad ir atbrīvots un turpina kalpot draudzē kā mācītājs.

Pēc LELB interneta mājaslapā pieejamās informācijas, Latvijā ir 288 luterāņu draudzes. LELB ir trīs bīskapi – Daugavpils bīskaps Einārs Alpe, Liepājas bīskaps Hanss Martins Jensons, kā arī Liepājas bīskaps emeritus Pāvils Brūvers.

Savukārt Tieslietu ministrijas (TM) sniegtā informācija liecina, ka LELB 2020. gadā bija 287 draudzes, bet kā garīgais personāls bija reģistrēti 213 cilvēki. TM atzīmējusi, ka, saskaņā ar Reliģisko organizāciju likumu, reliģisko organizāciju garīgais personāls ir arhibīskaps, bīskaps, mācītājs, diakons, rabīns un citi. Kopumā 2020. gadā LELB draudžu locekļu kopskaits bijis 700 000, izriet no TM reliģisko organizāciju 2020. gada pārskata datiem.