Aļņus un stirnas nomedī mazāk; staltbriežus un mežacūkas – vairāk

2021./2022. gada medību sezonā nomedīts 6521 alnis, kas veido 77% no pieļaujamā nomedīšanas limita. Savukārt 2020./2021. gada medību sezonā tika nomedīti 7163 aļņi jeb 79% no limita. Visvairāk aļņu aizvadītajā sezonā nomedīts Dienvidlatgales virsmežniecībā, bet vismazāk – Ziemeļkurzemes virsmežniecībā.

Dati liecina, ka aļņu skaits Latvijā sāk samazināties, tādēļ VMD šajā medību sezonā samazinājis aļņu nomedīšanas limitu – šosezon būs atļauts nomedīt 7898 dzīvniekus. Dienests vērtē, ka Latvijā pašlaik mitinās 21 000 aļņu. Šo dzīvnieku medību sezona sāksies 1. septembrī.

2021./2022. gada medību sezonā nomedīti 24 047 staltbrieži jeb 84% no limita. Tādā veidā pieauguši gan staltbriežu nomedīšanas apjomi, gan limita izpilde – 2020./2021. gada medību sezonā tika nomedīti 20 524 staltbrieži jeb 82% no limita. Visvairāk staltbriežu nomedīts Zemgales virsmežniecībā, bet vismazāk – Austrumlatgales virsmežniecībā. Dati parāda, ka apstājies staltbriežu skaita pieaugums, kas Latvijā bija vērojams iepriekšējos gados. Dienests lēš, ka šobrīd Latvijā mīt ap 70 000 staltbriežu, bet to nomedīšanas limits palielināts līdz 30 960 dzīvniekiem, lai mazinātu postījumus lauksaimniecības un mežsaimniecības kultūrām.

Stirnu skaits turpina pieaugt, un tiek vērtēts, ka Latvijā pašlaik dzīvo ap 206 000 stirnu. 2021./2022. gada medību sezonā nomedītas 35 344 stirnas, kas veidoja 59% no limita. Tādā veidā mazinājies gan nomedīto stirnu skaits, gan limita izpildes apjoms – 2020./2021. gada medību sezonā nomedītas 37 730 stirnas jeb 66% no limita. Visvairāk stirnu nomedīts Zemgales virsmežniecībā, bet vismazāk – Ziemeļkurzemes virsmežniecībā.

Šosezon stirnas kļuvušas par nelimitētajiem medījamajiem dzīvniekiem, taču tās atļauts medīt tikai reģistrētos medību iecirkņos, kuru platība ir vismaz 350 hektāri. Stirnāžu medību sezona sāksies 1. jūnijā un ilgs līdz 30. novembrim.

2021./2022. gada medību sezonā Latvijā nomedītas 24 485 mežacūkas jeb 76% no limita. Iepriekš tika nomedītas 19 262 mežacūkas, kas veidoja 72% no limita. Visvairāk mežacūku nomedīts Dienvidlatgales virsmežniecībā, bet vismazāk – Dienvidkurzemes virsmežniecībā, kurā bijusi sevišķi jūtama Āfrikas cūku mēra ietekme.

Pēc Valsts meža dienesta vērtējuma, mežacūku skaits Latvijā pašlaik ir nemainīgs – kā aizvadītajā, tā šajā medību sezonā to skaits bijis ap 26 000. Nepieciešams atzīmēt, ka Valsts meža dienests mežacūku populācijas lielumu vērtē pavasarī, taču pēc vairošanās sezonas faktiskais mežacūku skaits var kļūt ievērojami lielāks.

Arī mežacūkas šajā medību sezonā kļuvušas par nelimitētajiem medījamajiem dzīvniekiem. Lai turpinātu Āfrikas cūku mērā apkarošanu, Valsts meža dienests noteicis minimālo mežacūku nomedīšanas apjomu, un šosezon Latvijā būs jānomedī vismaz 26 575 mežacūkas.

Valsts meža dienests uzrauga meža apsaimniekošanu un izmantošanu un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, uzrauga un īsteno meža uguns apsardzību, piedalās valsts meža politikas izstrādē, uzkrāj informāciju par mežu un tajā notikušo mežsaimniecisko darbību. Dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm, ikreiz sasniedzot labāko rezultātu. Valsts meža dienests ir zemkopības ministram padota tiešās pārvaldes iestāde.