Biedrība mudina ar civilās savienības regulējumu stiprināt senioru tiesības

LSKA portālu "Delfi" informēja, ka tā atzinīgi vērtē faktu, ka ar Civilās savienības likumprojektu tiek izveidots tiesiskais regulējums civilai savienībai starp personām, kurām ir kopīga mājsaimniecība. Tomēr biedrības ieskatā, šī likuma pieņemšanas gadījumā būs nepieciešams pārskatīt arī citus tiesību aktus un izvērtēt nepieciešamību tajos veikt grozījumus, lai sniegtu sociālo un ekonomisko aizsardzību pāriem, kuri lems par civilās savienības noslēgšanu.

Satversmes tiesa uzdevusi likumdevējam noteikt kritērijus, pēc kādiem juridiski var formulēt kas ir ģimene, un atbilstoši tam noteikt ģimenes sociāli ekonomisko aizsardzību un atbalstu. Tāpat likumdevējam dots uzdevums nodrošināt arī ārpus laulības kopā dzīvojošo pāru juridisko, ekonomisko un sociālo aizsardzību.

Biedrībā pauž, ka šādu kritēriju skaidra definēšana ir būtiska arī daudziem senioriem, jo Latvijā netrūkst gadījumu, kad dažādu iemeslu dēļ vecāka gadu gājuma cilvēki dzīvo kopā vienā mājsaimniecībā un rūpējas viens par otru, kamēr viņu juridiskie laulātie vai tuvākie radinieki par šiem cilvēkiem neliekas ne zinis.

LSKA struktūrvienības "Senioru saeima" vadītāja, juridisko zinātņu maģistre Barba Girgensone uzsver, ka ļoti būtisks ir Satversmes tiesas secinājums par ģimeni kā sociālu institūciju, kas balstās uz sociālajā realitātē konstatējamām ciešām personiskām saitēm, kuru pamatā ir sapratne un cieņa. "Ciešu personisku saišu pastāvēšana starp personām juridiski izriet no laulības vai radniecības fakta, tomēr realitātē šādas saites rodas arī citos veidos, piemēram, faktiskas kopdzīves rezultātā," uzsver juriste.

LSKA "Senioru saeima" izanalizējusi likumprojektu no senioru interešu aizsardzības viedokļa, un atzinusi, ka ar to iesākts darbs pie būtiskām izmaiņām tiesību sistēmā, lai civilo savienību noslēgušajām personām, kuru vidū būs arī seniori, noteiktu atbilstošu sociālo un ekonomisko aizsardzību.

Tomēr biedrībā pauž, ka šī likuma pieņemšanas gadījumā būs nepieciešams pārskatīt arī citus tiesību aktus un izvērtēt nepieciešamību tajos veikt grozījumus, lai sniegtu sociālo un ekonomisko aizsardzību pāriem, kuri šādu savienību noslēgs. Proti, Civilās savienības likumam jāregulē tādi mantiski un nemantiski aspekti, kurus neregulē Civillikums, un jādod norādes uz nepieciešamajām izmaiņām konkrētos normatīvajos aktos.

"Atbilstoši cilvēka cieņas principam valstij vienādā mērā jārespektē arī tie sabiedrības locekļi, kuri veido personiskas attiecības aiz dažādiem apsvērumiem un tas, ka uz šo attiecību pamata var izveidoties ģimene jebkurā cilvēka dzīves periodā," saka LSKA "Senioru saeimas" vadītāja.

LSKA ieskatā ir būtiski, ka likumdevējs paredzējis civilās savienības partneriem savstarpēju pienākumu gādāt un atbalstīt vienam otru, rūpēties par kopīgo mājsaimniecību atbilstoši saviem ienākumiem.

Tomēr "Senioru saeimas" ieskatā tikpat svarīgi ir minētajā likumā arī precīzi noteikt to personu loku un nosacījumus, kas aizliedz noslēgt civilo savienību, jo īpaši tad, ja kādam no tās dalībniekiem vai pat abiem jau ir spēkā esoša laulība. "Pretējā gadījumā tiks sekmēta bezatbildīga attieksme pret šādā veidā iegūtām tiesībām un pienākumiem. Jāņem arī vērā, ka dzīvē mēdz gadīties visādi, un cilvēki kopdzīvi var ne vien uzsākt, bet arī izbeigt. Tāpēc arī civilās savienības gadījumā būtu nepieciešami stingri un atbildību veicinoši kritēriji, kā tas ir laulības šķiršanas gadījumā," saka Girgensone.

"Protams, likumdevējam jāpilda Satversmes tiesas uzdevums – nodrošināt visu ģimeņu, tai skaitā ārpus laulības kopā dzīvojošo pāru, juridisko, ekonomisko un sociālo aizsardzību, tomēr neatbildēts paliek jautājums – kas mudina domāt, ka heteroseksuāli pāri, kas nav vēlējušies līdz šim slēgt laulību, pēkšņi ies un slēgs šo civilās savienības vienošanos, jo trūkst pētījumos balstītu argumentu, kas pamatotu tieši šāda regulējuma nepieciešamību," uzsver Girgensone.

Biedrība "Latvijas Senioru kopienu apvienība" reģistrēta 2017. gadā. Biedrība ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Biedrības valdes priekšsēdētāja ir Astrīda Babāne, viņas vietniece - Lilita Kalnāja, bet valdes locekles ir Astrīda Bētere, Liesma Neipreisa un Inese Švekle.

Projektu ""Senioru Saeima" Latvijā" atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.