Maija izskaņā Nīderlandē, Hāgā, notikušās Eirojusta koordinācijas sanāksmes laikā ģenerālprokurors Juris Stukāns kopā ar pārējām iesaistītajām pusēm parakstīja vienošanos par Latvijas dalību apvienotajā izmeklēšanas grupā par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un mieru, kas, iespējams, izdarīti Ukrainā, portālu "Delfi" informēja prokuratūrā.
Kopā ar Latviju grupai pievienojās arī Igaunija un Slovākija.
Apvienotā izmeklēšanas grupa ar Eirojusta atbalstu tika izveidota šī gada 25. martā starp Lietuvu, Poliju un Ukrainu. Aprīļa beigās tai pievienojās arī Starptautiskās krimināltiesas Prokuratūra.
Izmeklēšanas grupas galvenais mērķis ir veicināt un koordinēt izmeklēšanas un kriminālvajāšanas starp iesaistītajām valstīm un Starptautiskās krimināltiesas prokuratūru, kā arī atbalstīt pierādījumu vākšanu un nodrošināt ātru un drošu informācijas un pierādījumu apmaiņu.
Latvijas, Igaunijas un Slovākijas pievienošanās izmeklēšanas grupai skaidri apliecina, ka tiks darīts viss, lai savāktu pierādījumus par iespējamiem starptautiskiem noziegumiem, kas pastrādāti Ukrainā, un sauktu vainīgos pie atbildības, portālam "Delfi" norāda prokuratūrā.
"Līdz ar Latvijas pievienošanos apvienotajai izmeklēšanas grupai mūsu valsts iegūtos pierādījumus varēs izmantot visas apvienotās izmeklēšanas grupas vienošanās puses," uzsvēra ģenerālprokurors Stukāns.
Lai gan Latvija izmeklēšanas grupai pievienojusies tikai tagad, kā norāda ģenerālprokurors Stukāns, tas Latvijas likumsargiem nav traucējis starptautiski sadarboties, jo starptautiskās sadarbības un koordinācijas jautājumi tika risināti ar Eirojusta iesaisti.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Valsts drošības dienests jau 15. martā sāka kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā.
Kriminālprocesa ietvaros tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tas ir, civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kas Ukrainas tautai radījuši fiziskas vai psihiskas ciešanas; noziegumiem pret mieru, tas ir, agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu; kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem. Izmeklēšanu šajā kriminālprocesā uzrauga Ģenerālprokuratūra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
