Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalsta atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai

Likuma projekts izstrādāts, lai veicinātu enerģētikas drošību un neatkarību.

Jaunā likuma projekts noteiks atvieglotu kārtību VES, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati, un tām nepieciešamās infrastruktūras, piemēram, augstsprieguma elektrolīniju un autoceļu, būvniecībai, norāda likumprojekta autori Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Likuma projekts nepieciešams, lai diversificētu enerģijas ieguves veidus un veicinātu vēja enerģijas attīstību, pēc iespējas īsākā laikā sasniedzot kopējo VES uzstādīto jaudu 1000 megavatu (MW) apmērā, teikts anotācijā.

Šobrīd Latvijā ir Baltijas valstīs zemākais vēja enerģijas jaudu apjoms, minēts likumprojekta anotācijā. Kopējā Latvijā uzstādīto VES jauda kopš 2019. gada ir 78 megavatstundas (MWh), savukārt Lietuvā - 546 un Igaunijā – 320 MWh. Latvijā uzstādīto VES jauda nosedz tikai 3% no elektroenerģijas piegādes iekšējā tirgus kopējā apjoma.

Likuma projekta autori norāda, ka viens no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāda situācija, ir grūtības, ar kurām saskaras uzņēmēji, kas vēlas attīstīt VES vairākās pašvaldībās. Proti, lai nonāktu no ieceres par enerģijas ražošanu līdz enerģijas ražošanas objekta ekspluatācijas uzsākšanai, nepieciešams saņemt vairākus akceptus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī, piemēram, gadījumos, kad iecerētajai darbībai ir ietekme uz vidi, nodrošināt sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā dažādos dokumentu izstrādes un izvērtēšanas posmos.

Pašlaik, lai īstenotu ieceri par vēja enerģijas ražošanu ar jaudu virs 50 MW, ieceres iesniedzējam vispirms nepieciešams pieteikt iecerētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu.

Ņemot vērā to, ka VES ir mainījušies tehniskie parametri, attīstījušās tehnoloģijas, kā arī ir uzkrāta kompetento institūciju pieredze, likuma projekts paredz, ka VES būvniecība virs 50 MW tiks vērtēta ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūrā. Paredzētais regulējums neizslēdz iespēju likumā noteiktajos gadījumos piemērot arī ietekmes uz vidi novērtējumu, vienlaicīgi radot apstākļus, lai šis process tiktu piemērots tikai nepieciešamības gadījumos.

Plānots, ka Valsts vides dienests sagatavos un apstiprinās vadlīnijas, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūru. Vadlīnijās tiks iekļauti skaidrojumi vēja parku ieceru attīstītājiem iesnieguma sagatavošanai, ieceres apraksta veidošanai un pievienojamiem dokumentiem, tai skaitā nepieciešamajiem sertificētu ekspertu atzinumiem par ietekmi uz putniem, sikspārņiem un citām sugām, paredz likuma projekts.

Līdztekus likuma projektam par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai komisija konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu.

Plānots, ka likumprojekti stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Komisija lūgs parlamentu noteikt likumprojektiem steidzamību un skatīt tos pirmajā lasījumā Saeimā 2. jūnijā, informēja komisijas priekšsēdētāja biedrs Ralfs Nemiro (Neatkarīgie).

Jau vēstīts, ka likuma pieņemšana pēc vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) domām ļaus pirmās vēja turbīnas uzstādīt 2023. gadā.