Saeima vērtēs priekšlikumu atteikties no nepamatotas svešvalodas prasības darba tirgū

NA norāda, ka Latvijas darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas (visbiežāk – krievu) zināšanas. Tas notiek arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.

"Saskaņā ar statistikas datiem, septiņās lielākajās Latvijas pilsētās dzīvo puse no valsts iedzīvotājiem, bet tikai 40% no tiem ir latvieši. Līdz ar to, tajās pastāv pilnīga krievu valodas pašpietiekamība, it sevišķi privātuzņēmumos. Šādā situācijā, darba devēji, pieņemot darbiniekus darbā, vai arī pēc viņu pieņemšanas darbā, kā obligātu pieprasa krievu valodas prasmi, jo vairākums viņu klientu un arī vairākums strādājošo ir krieviski runājošie," pauž NA.

Politiskais spēks arī norāda, ka Latvijas novados latviešu īpatsvars ir 75% (Kurzemē un Vidzemē pat 90%) un nav reālas nepieciešamības mācīties, zināt un lietot krievu valodu.

"Šo novadu pašvaldības pat teorētiski nespētu nodrošināt skolas ar pietiekamu skaitu krievu valodas skolotāju, ja skolēni, piemēram, vācu valodas vietā gribētu mācīties krievu valodu. Skolās ar latviešu mācību valodu 16 gadu laikā tikai aptuveni 35% skolēnu kā svešvalodu ir apguvuši krievu valodu. 2016. gadā krievu valodu (nevis vācu) kā otro apgūstamo svešvalodu izvēlas tikai 32%," norāda politiskais spēks.

NA rosina pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju un aizstāvēt latviešu tiesības darba tirgū runāt ar Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem valsts valodā.

Politiskais spēks ar likuma grozījumiem piedāvā noteikt, ka svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu saziņai ar Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotajiem, kā arī rosināts darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.