Saeima ceturtdien, 2. jūnijā, lēma nodot izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā Nacionālās apvienības (NA) izstrādātos grozījumus Darba likumā, ar kuriem rosināts atteikties no nepamatotas svešvalodas prasības darba tirgū.
NA norāda, ka Latvijas darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas (visbiežāk – krievu) zināšanas. Tas notiek arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.
"Saskaņā ar statistikas datiem, septiņās lielākajās Latvijas pilsētās dzīvo puse no valsts iedzīvotājiem, bet tikai 40% no tiem ir latvieši. Līdz ar to, tajās pastāv pilnīga krievu valodas pašpietiekamība, it sevišķi privātuzņēmumos. Šādā situācijā, darba devēji, pieņemot darbiniekus darbā, vai arī pēc viņu pieņemšanas darbā, kā obligātu pieprasa krievu valodas prasmi, jo vairākums viņu klientu un arī vairākums strādājošo ir krieviski runājošie," pauž NA.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
