Kopē visās nozarēs – LU šogad studentus biežāk pieķer plaģiātismā

""Gan jau kaut ko sastiķēšu, gan jau tikšu cauri," domā studenti, bet tas ir naivi. Tomēr studenti cer tik un tā – cerība mirst pēdējā," par plaģiātisma tendencēm jauniešu vidū saka Latvijas Universitātes (LU) prorektors dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš.

Viņš atzīst, ka plaģiātisms studentu vidū pieaudzis. Iespējamie iemesli – slinkums, vasaras tuvošanās, laika trūkums, koncentrēšanās grūtības pēc Covid-19 izslimošanas, kā arī pierašana pie "darbu pārkopēšanas" vidusskolā.

Studentu iesūtītajos darbos redzēts viss – prorektors min gan nejaušu grāmatu fragmentu iesūtīšanu, gan klasisko plaģiātismu, citu darbu uzdodot par savējo. Viņa pieredzē gan nav bijis, ka studenti iesniedz viņa paša darbus, bet arī tādi gadījumi ir dzirdēti.

"Ar jauniešiem ir dieva zīmes, un šogad tās ir īpaši izplatītas," smejas prorektors.

Viņš atzīst, ka šogad iesniegto plaģiātisma darbu skaits ir būtiski pieaudzis, turklāt visās nozarēs: "Ir pārsteigumi, un, protams, tie ir nepatīkami, arī pašam jaunietim – ka pasniedzējs gados, izrādās, prot atrast [plaģiātu]."

Mācībspēks saka, ka biežāk šādi gadījumi konstatēti tieši studiju darbos, taču diplomdarbi tik tālu nemaz nenonāk – jau bakalaura vai maģistra darbu melnraksti tiek pārbaudīti ar plaģiātisma kontroles mehānismiem.

"Pārsteigumi ir abpusēji – arī mums nav patīkami, ka studenti zog darbus. Tā ir zagšana ar mērķi vienkāršot savu dzīvi. Arī es saprotu, ka jauniešiem pēc diviem pandēmijas gadiem, kuros viss bija ciet, vienkārši nav laika. Daļa studentu vēl strādā. Starp dzīves notikumiem studijas nav prioritāte, un students domā, ka tiks cauri," rezumē LU pārstāvis.

"Kad studenti tiek pieķerti, tad ir puņķi un asaras – "kā tā var būt, ka kāds ir viņu atklājis, pieķēris". No otras puses mēs jauniešus aicinām – ārā slikts laiks, līst lietus, un sesija ir līdz jūlija sākumam – lūdzu, aizmirstiet visu pārējo, izpriecas būs arī jūlijā un augustā," aicina prorektors Segliņš, uzsverot, ka studentiem nevajag domāt, ka viņi ir pārgudri.

Par to, kā LU reaģē, pieķerot "pārgudros" studentus, ir atkarīgs no pārkāpuma smaguma. Pirmais līmenis – aizrādījums, bet skarbākais – atskaitīšana no studijām. To lemj komisija, saka LU prorektors.

Ņemot vērā, ka sesijas laiks katru gadu sakrīt ar vasaru, kā citus iemeslus plaģiātisma pieaugumam Segliņš min studentu pieredzi skolā: "Jaunieši vidusskolās pieraduši izmantot dažādus avotus, kurus "copy/paste" izmanto, un tur tas tiek akceptēts. To, ka tā ir zagšana, viņi vienkārši nesaprot," secina LU pārstāvis.

Tāpat viņš novēro, ka daudziem jauniešiem, kas izslimojuši Covid-19, ir grūtības koncentrēties, uzrakstīt trīs lappuses pēc kārtas. "Tīri medicīniski – tas prasa nesalīdzināmi vairāk laika, nekā tas prasīja pirms pāris gadiem. Tas laiks ir jāatrod. Mums nebūs nekādu atlaižu," nostāju pauž Segliņš.

Plaģiātisms tiek konstatēts gan "uz aci", gan ar plaģiātisma kontroles rīkiem. Kā stāsta LU pārstāvis, mājasdarbā vai esejā šādu "šmaukšanos" var manīt uzreiz, savukārt noslēguma darbi iet caur plaģiātisma pārbaužu sistēmām.

Pagājušajā mācību gadā Latvijas Universitāte par plaģiātismu eksmatrikulēja desmit studentus, savukārt 17 studenti tikuši pie brīdinājumiem. Visvairāk līdz mācību gada beigām, šī gada 5. janvārim brīdināti topošie juristi – deviņi studenti citu veikumu uzdevuši par savējo. Otrajā vietā ierindojas komunikācijas zinātņu studenti. Tāpat pa vienam brīdināti arī ārstniecības, psiholoģijas un pirmsskolas skolotāja studiju programmas apguvēji, portālam "Delfi" pavēstīja LU pārstāve Jana Saulīte.

Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) studējošo izpratne par plaģiātisma jautājumiem pieaugusi: "Redzam, ka studējošo izpratne par plaģiātisma jautājumiem, pētījuma ētiku ir uzlabojusies, un rupjus plaģiātisma gadījumus atklājam arvien retāk. Šogad tāds ir tikai viens studējošā darbs. Konkrētais students no universitātes ir eksmatrikulēts," portālam "Delfi" vēsta augstskolas pārstāve Lana Janmere.

Arī LLU noslēguma darbi tiek pārbaudīti vienotajā augstskolu plaģiātisma sistēmā, kas "izķer" viltojumus.

LLU gan neuzskaita plaģiātisma gadījumu statistiku – datus par tiem universitātē kontrolē katrs mācībspēks savā kursā. "Ja tādi tiek atklāti, visbiežāk studējošais vai nu iesniedz konkrēto darbu otrreizējai izskatīšanai, vai arī kārto studiju kursu atkārtoti nākamajā studiju gadā," saka Janmere.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) aizvadītajā akadēmiskajā gadā no 9300 studentiem par plaģiātu atskaitīti pieci studenti, bet 2021./2022. gadā reģistrēts tikai viens gadījums, kad students eksmatrikulēts par pieļautu plaģiātu noslēguma darbā, portālu "Delfi" informēja RSU Studentu servisa vadītāja Agnese Lielā.

Viņa šo plaģiātisma mazināšanos skaidro ar dažādiem preventīviem pasākumiem, kas īstenoti, lai vairotu studentu vidū izpratni par akadēmisko godīgumu.

RSU akadēmiskā godīguma politika paredz, ka, ja kāda studenta darbā tiek konstatētas plaģiātisma pazīmes, docētājs raksta iesniegumu studiju programmas vadītājam. Tiek uzklausīts paša studenta viedoklis – viņš tiek aicināts uz katedras sēdi, kurā viņam jāsniedz paskaidrojums.

Students par plaģiātismu saņem aizrādījumu, un konkrēto rakstu darbu pārstrādā, turklāt par jauno variantu tiek samazināts vērtējums.

Smagākos un atkārtotos plaģiātisma gadījumos RSU izskata dekānu un pat rektora līmenī, kad studentam jau draud izslēgšana no universitātes.

Kā vēsta augstskolas pārstāvji, RSU ļoti reti ir gadījumi, kad kāds students atkārtoti veidotu plaģiātu – ar skaidrojošo darbu un pirmo aizrādījumu katedras sēdē parasti ir pietiekoši.