Viendzimuma savienības deklarēšana VID – maznozīmīgs pārkāpums; konstatēti divi gadījumi

VID portālam "Delfi" norāda, ka tiesību akti – iepriekšminētais likums un valdības noteikumi par kārtību, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas, noteic, kāda un kāda apjoma informācija ir jānorāda valsts amatpersonas deklarācijās, tostarp arī noteic, ka ir jānorāda informācija par laulāto.

Šajos tiesību aktos nav ietverta laulības/laulāto definīcija, tādējādi ir piemērojams Satversmē, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā un Civillikumā noteiktais.

VID skaidro, ka Latvijas tiesību aktos pašlaik vēl nav noregulēts jautājums par viendzimuma partnerattiecībām un to reģistrēšanu, kā arī nav noteikts, ka ārvalstīs reģistrētās viendzimuma attiecības tiek atzītas par laulībām/laulātajiem Latvijas tiesību aktu izpratnē un tās Latvijā nav reģistrētas laulību reģistrā.

Līdz ar to valsts amatpersonas deklarācijas punktā "Deklarācijas iesniedzēja laulātais, vecāki un pilngadīgie brāļi, māsas un bērni" nav norādama informācija par ārvalstīs reģistrētajiem viendzimuma partneriem.

VID vērtējumā, šī informācija būtu norādāma deklarācijas punktā "Cita informācija, kuru vēlas norādīt un kuras mērķis ir paskaidrot ar deklarētajām ziņām saistītas intereses vai citus apstākļus, kuri var izraisīt mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas deklarācijas iesniedzēja amata pienākumos ietilpstošas darbības veikšanā", kas atbilst likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 2. pantā noteiktajam mērķim. Likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.

Gadījumos, kad amatpersona šo informāciju norādījusi nepareizi, VID lūdz sniegt paskaidrojumu, skaidro ieņēmumu dienestā.

Iepriekš šādus gadījumus VID atzinis par maznozīmīgu pārkāpumu, neierosinot administratīvā pārkāpuma lietu. Kopumā šādas situācijas ir fiksētas divas reizes.

Diskusija par valsts amatpersonu laulāto norādīšanu deklarācijā sociālajos tīklos uzvirmoja saistībā ar Civilās savienības likumprojektu, kas paredz nodrošināt, ka civilajās savienībās esošas personas kļūst valstij "redzamas" un tām ir likumā nodrošināts minimālais nepieciešamais tiesiskais regulējums. Tika norādīts, ka VID šķietami pārkāpjot likumu, ļaujot kā laulāto vēl pirms likuma pieņemšanas deklarēt sava dzimuma personu, kā piemēru minot Saeimas deputāti, bijušo iekšlietu ministri Mariju Golubevu (AP).

Kā liecina VID Publiskojamo datu bāzē pieejamās Golubevas valsts amatpersonas deklarācijas, savu dzīvesbiedri Diānu Ieleju kā laulāto viņa norādījusi deklarācijā, kas iesniegta, stājoties Saeimas deputātes amatā 2018. gada nogalē un vēlākajās deklarācijās, ieskaitot pērnā gada valsts amatpersonas deklarāciju.

Pirms vairāk nekā septiņiem gadiem publiskajā telpā izskanēja, ka toreizējais Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis savā valsts amatpersonas deklarācijā, kas iesniegta, stājoties amatā 2015. gara aprīlī, bija norādījis savu laulāto draugu Dmitriju Markovu. VID datu bāzē pieejamās deklarācijas liecina, ka Putnis Markovu kā laulāto norādījis arī abās pārējās deklarācijās, kā arī deklarācijā, kas iesniegta, beidzot pildīt amata pienākumus 2017. gada augustā.

Jau ziņots, ka Saeima kvoruma trūkuma dēļ 2. jūnijā, nelēma par CSL galīgajā lasījumā. Paredzams, ka likumprojekts tiks iekļauts kādā no nākamajām Saeimas sēdēm. Saeima galīgajā lasījumā sāka skatīt Civilās savienības likumprojektu. Jau izskatot pirmos priekšlikumus, bija skaidrs, ka regulējuma pieņemšanai nebūs kvoruma. Pirmos likumprojekta priekšlikumus atbalstīja 40 deputāti no politiskajiem spēkiem "Jauna vienotība", "Konservatīvie" un "Attīstībai/Par!", turpretī pārējie deputāti balsojumā nepiedalījās. Lai Saeima būtu lemttiesīga, balsojumā bija jāpiedalās vismaz 50 deputātiem.

Lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) spriedumu, Tieslietu ministrija (TM) izstrādāja CSL, ar kura pieņemšanu tiktu izpildīts pirmais no ST dotajiem uzdevumiem – noregulēt ārpus laulības dzīvojošo personu personiskās un mantiskās attiecības. Iecerēts, ka šis likums varētu stāties spēkā 2023. gada 1. februārī.

ST 2020. gadā par neatbilstošu Satversmei atzina Darba likuma normu, kas neparedz bērna bioloģiskās mātes partneres, kas ir bērna bioloģiskās mātes un jaundzimušā bērna ģimenes locekle, tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Spriedumā tika arī norādīts, ka sabiedrību veido ne vien tādas personas, kas pēc savas dabas veido ciešas personiskas un ģimeniskas attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, bet arī tādas personas, kas pēc savas dabas veido šādas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem. Atbilstoši cilvēka cieņas principam valstij vienādā mērā jārespektē arī šie sabiedrības locekļi un tas, ka uz šo attiecību pamata var izveidoties ģimene.

Jau iepriekš Saeimā tika mēģināts virzīt regulējumu, kas sakārtotu viena dzimuma pāru tiesības, piemēram, Kopdzīves likumprojekts un Dzīvesbiedru likumprojekts, tomēr šie priekšlikumi neguva Saeimas vairākuma atbalstu.

Savukārt maija beigās Administratīvā rajona tiesa pieņēma pirmo spriedumu, ar kuru apmierināts viena dzimuma pāra pieteikums un konstatēta publiski tiesisko attiecību pastāvēšana – atzīts, ka starp pieteicējiem pastāv ģimenes attiecības Satversmes 110. panta izpratnē. Biedrībā "Dzīvesbiedri" iepriekš atklāja, ka šī ir pirmā no 27 lietām, kas iesniegtas Administratīvajās tiesās visā Latvijā.

Tikmēr "Latvijas vīru biedrība" rosinājusi parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē, lai nostiprinātu ģimenes jēdzienu, papildinot Satversmi ar teikumu, ka "valsts aizsargā bērna tiesības, tostarp arī tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte sieviete un tēvs vīrietis". Līdz šim par to parakstījušies vairāk nekā 47 000 cilvēku.

Iepriekš gan CSL atbalstītāji, gan ģimenes jēdziena stiprinātāji rīkojuši piketus pie Saeimas, paužot savu nostāju.