Latvijā apstiprināts pirmais pērtiķu baku gadījums

SPKC veic slimnieka aptauju un organizē nepieciešamos pasākumus.

Slimnieks ir pieaugušais vecuma grupā līdz 50 gadiem, slimības gaita norit viegli, atrodas ārstniecības personas uzraudzībā, inficējies ārzemēs.

Epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.

Saistībā ar šo gadījumu SPKC piektdien, 3. jūnijā, rīkoja arī preses konferenci, lai informētu par epidemioloģisko situāciju Latvijā un pasaulē saistībā ar pērtiķu bakām.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs preses konferencē sacīja, ka šobrīd pasaulē atklāti vairāk nekā 500 pērtiķu baku gadījumi, tostarp vairāk nekā 200 ziņoti Eiropas valstīs.

Tāpat viņš sacīja, ka šobrīd var apgalvot, ka pirmais Latvijā atklātais saslimšanas gadījums nav saistīts ar inficēšanos Latvijā, bet ārzemēs.

Šobrīd Latvijā un citās valstīs mērķis ir maksimāli ātri identificēt un apturēt slimības izplatību, sacīja Perevoščikovs.

Viņš norādīja, ka kontaktpersonām galvenais būt informētām, mērīt ķermeņa temperatūru, novērot veselības stāvokli, ja parādās simptomi, sazināties ar ģimenes ārstu. Nepieciešams ļoti tuvs kontakts ar citu cilvēku, lai varētu inficēties un kontaktpersonu drošības pasākumi nav tik stingri kā Covid-19 gadījumā, skaidroja epidemiologs.

Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins akcentēja, ka Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas noteica pērtiķu baku vīrusu, uzteicot laboratoriju kvalitatīvo un operatīvo darbu. Viņš skaidroja, ka infekcijas noteikšanas paraugs tiek ņemts no ādas bojājumiem, šķīdums no pūslīšiem vai sausas ādas nokasījums. Laboratorijās izmanto pārbaudītas Vācijā un ASV izstrādātas testu sistēmas.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Infektoloģijas galvenā speciāliste Ludmila Vīksna atklāja, ka Eiropā ļoti lielas pieredzes ar šo slimību nav, ārpus Āfrikas valstīm vairāk tās ir ASV, tāpēc teorētiskā informācija pārsvarā tiek iegūta no literatūras avotiem.

Viņa sacīja, ka slimībai pārsvarā ir straujš sākums – ķermeņa temperatūra "uzkāpj" līdz 38 grādiem pēc Celsija, iespējamas stipras muskuļu sāpes, kā arī aptuveni trešajā dienā parādās izsitumi. Iespējama arī limfātisko mezglu palielināšanās, kas varētu būt simptoms, kas vedinātu ārstu un pacientu domāt, ka ir inficēšanās ar konkrēto pērtiķu baku vīrusu.

Ja pacientam ir klīniskā simptomātika, slimības gaita varētu būt ne pārāk patīkama – galvas, muskuļu sāpes, temperatūra, sacīja Vīksna, piebilstot, ka tie ir simptomi, kas liek pacientam palikt mājās. Jāseko līdzi savai veselībai, vai simptomi pēc piecām dienām paliek mazāki vai paliek sliktāk. Ja sliktāk, tad jādodas uz stacionāru, viņa sacīja. Tomēr viņa uzsvēra, ka šobrīd zināmā informācija liecina, ka tā ir pašlimitējoša slimība, kas pāriet pati un ļoti smagi gadījumi ir diezgan reti.

Runājot par medikamentiem, viņa sacīja, ka viens medikaments ir zināms, Veselības ministrijai plānots neliels iepirkums. Tomēr tas ir domāts specifiskos gadījumos, nav daudz pētīts uz cilvēkiem, bet dod zināmas cerības nākotnei, ka varētu tikt izveidoti arī citi medikamenti, viņa atklāja.

Tāpat viņa sacīja, ka pirmajās dienās ievadīta baku vakcīna, var novērst riska grupas pacientam smagu slimības attīstību, piemēram, imūnsupresētam pacientam.

Arī Perevoščikovs sacīja, ka šobrīd pārsvarā ziņotie gadījumi norit pietiekami viegli un neviens nāves gadījums Eiropā nav reģistrēts.

SPKC norāda, ka pērtiķu bakas ir reta vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs. Infekcijas rezervuārs dabā joprojām nav zināms, bet vīruss tika konstatēts dažiem grauzējiem un pērtiķiem, no kuriem inficējās arī cilvēki. Pērtiķu baku gadījumi cilvēkiem bija reģistrēti arī ārpus Āfrikas saistībā ar starptautiskiem ceļojumiem vai importētiem dzīvniekiem. Pērtiķu baku inkubācijas periods (laiks no inficēšanās līdz simptomiem) ir no piecām līdz 21 dienai.

Kā norāda SPKC, pērtiķu bakas sākas ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, galvassāpēm, muskuļu un muguras sāpēm, nogurumu. Slimībai raksturīgi pietūkuši limfmezgli un ādas bojājumi, no izsitumiem, līdz pūšļiem un krevelēm. Parasti slimība ilgst divas līdz četras nedēļas. Letalitāte 3-6%.

Inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu notiek, kad cilvēks nonāk saskarē ar vīrusu, kontaktējoties ar inficēto dzīvnieku, cilvēku vai pieskaroties bioloģiskajiem materiāliem vai vides priekšmetiem, kas ir inficēti ar vīrusu, skaidro SPKC. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu ādu (pat ja tas nav redzams), elpceļiem vai gļotādām, t. sk. acu, deguna vai mutes gļotādām.

Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lielu elpceļu pilienu starpniecību (pilienu inficēšanās ceļā), kam ir nepieciešams relatīvi ilgs kontakts aci pret aci. Citi vīrusa pārnešanas veidi no cilvēka uz cilvēku ietver tiešu vai netiešu (piesārņoti priekšmeti) kontaktu ar ķermeņa šķidrumiem vai ādas bojājumu (pūslīšu) saturu. Pēc kreveļu atdalīšanas cilvēks vairs nav infekciozs, norāda SPKC.