Latvijā apstiprināts pirmais pērtiķu baku gadījums, portālu "Delfi" informēja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC). Par šo gadījumu un kopējo epidemioloģisko situāciju SPKC informē preses konferencē.
Seko līdzi preses konferencei portālā "Delfi".
Vēstīts, ka piektdien, 3. jūnijā, ziņots par pirmo pērtiķu baku gadījumu Latvijā.
SPKC veic slimnieka aptauju un organizē nepieciešamos pasākumus.
Slimnieks ir pieaugušais vecuma grupā līdz 50 gadiem, slimības gaita norit viegli, atrodas ārstniecības personas uzraudzībā, inficējies ārzemēs.
Epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.
SPKC norāda, ka pērtiķu bakas ir reta vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs. Infekcijas rezervuārs dabā joprojām nav zināms, bet vīruss tika konstatēts dažiem grauzējiem un pērtiķiem, no kuriem inficējās arī cilvēki. Pērtiķu baku gadījumi cilvēkiem bija reģistrēti arī ārpus Āfrikas saistībā ar starptautiskiem ceļojumiem vai importētiem dzīvniekiem. Pērtiķu baku inkubācijas periods (laiks no inficēšanās līdz simptomiem) ir no piecām līdz 21 dienai.
Kā norāda SPKC, pērtiķu bakas sākas ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, galvassāpēm, muskuļu un muguras sāpēm, nogurumu. Slimībai raksturīgi pietūkuši limfmezgli un ādas bojājumi, no izsitumiem, līdz pūšļiem un krevelēm. Parasti slimība ilgst divas līdz četras nedēļas. Letalitāte 3-6%.
Inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu notiek, kad cilvēks nonāk saskarē ar vīrusu, kontaktējoties ar inficēto dzīvnieku, cilvēku vai pieskaroties bioloģiskajiem materiāliem vai vides priekšmetiem, kas ir inficēti ar vīrusu, skaidro SPKC. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu ādu (pat ja tas nav redzams), elpceļiem vai gļotādām, t. sk. acu, deguna vai mutes gļotādām.
Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lielu elpceļu pilienu starpniecību (pilienu inficēšanās ceļā), kam ir nepieciešams relatīvi ilgs kontakts aci pret aci. Citi vīrusa pārnešanas veidi no cilvēka uz cilvēku ietver tiešu vai netiešu (piesārņoti priekšmeti) kontaktu ar ķermeņa šķidrumiem vai ādas bojājumu (pūslīšu) saturu. Pēc kreveļu atdalīšanas cilvēks vairs nav infekciozs, norāda SPKC.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
