Levits izskatījis un noraidījis 13 apžēlošanas lūgumus

Līdz šim, būdams amatā, Levits izskatījis 305 apžēlošanas lūgumus, no kuriem apmierinājis 14.

Vēsturiski visvairāk apžēlošanas lūgumus gan izskatīja, gan apmierināja Guntis Ulmanis, uz kura galda nonāca 3391 apžēlošanas lūgums, no kuriem apmierināti tika 219.

Savukārt visaktīvāk šos lūgumus apmierināja Vaira Vīķe Freiberga, kura izskatīja 979 lietas, no kurām 204 gadījumos viņa apmierināja apžēlošanas lūgumus.

Tiesības lūgt apžēlošanu ir personai, kura izcieš vai izcietusi sodu Latvijā, personai, kura notiesāta ārvalsts tiesā un nodota soda izciešanai Latvijā bez nosacījuma, ka apžēlošana nav piemērojama, kā arī personai, kura notiesāta Latvijā un nodota soda izciešanai ārvalstī, ja attiecīgā ārvalsts iestāde piekritusi atzīt Latvijā pieņemto lēmumu par personas apžēlošanu.

Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad persona par smagu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu. Gadījumos, kad persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu to var iesniegt, ja faktiski izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda, bet, kad persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu – ja faktiski ir izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda. Savukārt, ja piespriests mūža ieslodzījums, jāizcieš ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda.

Valsts prezidents var brīvības atņemšanas soda neizciesto daļu aizstāt ar citu, vieglāku soda veidu, kā arī pilnīgi vai daļēji atbrīvot no pamatsoda vai papildsoda izciešanas, vai noņemt sodāmību.