Piedzimstot bērnam, jaunajiem vecākiem ir simtiem rūpju, tostarp vārda izvēle ģimenes jaunākajam loceklim. Lai arī ik gadu var lasīt apkopojumus ar interesantākajiem vārdiem, kas piešķirti jaundzimušajiem, tomēr spēkā ir Ministru kabineta noteikumi, kas regulē, ko drīkst, bet ko nē, izvēloties jaundzimušā vārdu. Tieši šo noteikumu dēļ kāda ģimene tiesā nesekmīgi centās panākt, lai jaundzimušo meitu tomēr varētu nosaukt par Lotti, nevis Loti, kā to piedāvā Dzimtsarakstu nodaļa, izriet no publiski pieejamā anonimizētā sprieduma.
MK noteikumos par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju noteikts, ka personvārdu rakstībā un atveidē nelieto šādus līdzskaņu dubultojumus: bb, cc, čč, dd, ff, gg, ģģ, hh, kk, ķķ, pp, ss, šš, tt, vv, zz, žž. Izņēmumi pieļaujami vien salikteņos vai atvasinājumos ar priedēkļiem.
Šķiet vienkārši, taču 2011. gadā Augstākā tiesa lēma par labu kādai ģimenei, kas vēlējās savu bērnu nosaukt par Otto. Šajā spriedumā lasāms, ka leģitīmais mērķis saglabāt latviešu valodu pats par sevi nav pietiekams, lai konstatētu tiesību uz privāto dzīvi ierobežojuma pamatotību. Valstij ir jābūt būtiskiem argumentiem, lai ierobežotu vecāku vārda došanas tiesības savam bērnam. Liela nozīme ir tam, vai valsts ir konsekventa ierobežojumu piemērošanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!