Piedzimstot bērnam, jaunajiem vecākiem ir simtiem rūpju, tostarp vārda izvēle ģimenes jaunākajam loceklim. Lai arī ik gadu var lasīt apkopojumus ar interesantākajiem vārdiem, kas piešķirti jaundzimušajiem, tomēr spēkā ir Ministru kabineta noteikumi, kas regulē, ko drīkst, bet ko nē, izvēloties jaundzimušā vārdu. Tieši šo noteikumu dēļ kāda ģimene tiesā nesekmīgi centās panākt, lai jaundzimušo meitu tomēr varētu nosaukt par Lotti, nevis Loti, kā to piedāvā Dzimtsarakstu nodaļa, izriet no publiski pieejamā anonimizētā sprieduma.
MK noteikumos par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju noteikts, ka personvārdu rakstībā un atveidē nelieto šādus līdzskaņu dubultojumus: bb, cc, čč, dd, ff, gg, ģģ, hh, kk, ķķ, pp, ss, šš, tt, vv, zz, žž. Izņēmumi pieļaujami vien salikteņos vai atvasinājumos ar priedēkļiem.
Šķiet vienkārši, taču 2011. gadā Augstākā tiesa lēma par labu kādai ģimenei, kas vēlējās savu bērnu nosaukt par Otto. Šajā spriedumā lasāms, ka leģitīmais mērķis saglabāt latviešu valodu pats par sevi nav pietiekams, lai konstatētu tiesību uz privāto dzīvi ierobežojuma pamatotību. Valstij ir jābūt būtiskiem argumentiem, lai ierobežotu vecāku vārda došanas tiesības savam bērnam. Liela nozīme ir tam, vai valsts ir konsekventa ierobežojumu piemērošanā.
Tāpat augstākā tiesu instance norādījusi, ka vārds ir viens no cilvēka privātuma kodola elementiem, viens no cilvēka sevis kā personības apzināšanās pamatiem. Vecākiem dota vara izvēlēties tikko piedzimušajai personībai tai atbilstošu vārdu.
Citiem cilvēkiem nenozīmīgas nianses attiecīgā vārda izrunā vai rakstībā vecākiem var šķist ļoti būtiskas. Personvārdu nianses, tostarp vārda vizuāla uztvere, var būt izšķirošas bērna vārda izvēlē.
Tad nu arī jaunās Lotes (Lottes) vecāki vērsās tiesā, kur norādīja, ka personvārds "Lotte" jau daudzās paaudzēs ir Latvijā tradicionāli lietots personvārds un Latvijas valsts šo personvārda lietošanu latviešu valodā iepriekš ir konsekventi atzinusi. Neskatoties uz tā izcelsmi tas ir atzīstams par latviešu valodas vārdu un tā atveidošana latviešu valodā nav nepieciešama. Latviešu literārajā valodā personvārds "Lote" tiek izrunāts, pagarinot līdzskani "t", kas pēc skanējuma izklausās kā līdzskaņa "t" dubultojums.
Portāls "Delfi" arī pārliecinās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) personvārdu datubāzē, ka Latvijā šobrīd reģistrētas 18 personas, kurām dots vārds "Lotte".
Ģimene tiesai arī norādīja, ka tai ir zināms gadījums 2016. gadā, kad kāda cita Dzimtsarakstu nodaļa reģistrējusi vārdu "Lotte".
Savukārt Dzimtsarakstu nodaļa savā skaidrojumā tiesai norādījusi, ka 2016. gada gadījums vērtējams kā prettiesisks, proti, tas nevar kalpot par precedentu, lai šobrīd pieņemtu līdzīgu lēmumu.
Toties, vērtējot AT 2011. gada spriedumu par personvārdu "Otto", Dzimtsarakstu nodaļa norādījusi, ka konkrētais spriedums bijis tikai par konkrēto vārdu, nevis citiem, piemēram, "Loretta" vai "Lotte".
Tiesa pirmajā instancē vecāku sūdzību noraidījusi, norādot, ka Ministru kabineta noteikumi liedz šāda vārda reģistrāciju. Tiesa arī piekritusi Dzimtsarakstu nodaļas viedoklim, ka prettiesisks citas iestādes lēmums nevar kalpot par precedentu identiska lēmuma pieņemšanai nākotnē.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka vecāki šo tiesas spriedumu nav pārsūdzējuši un tas ir stājies spēkā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!