TM valsts noslēpuma regulējumā piedāvājusi iepriekš LŽA kritizētajai līdzīgu normu

TM piedāvājusi Krimināllikumā ietvert jaunu normu, nosakot sodu par valsts noslēpuma nelikumīgu tiešu iegūšanu, ja šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju. Par to paredzētu sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

Iepriekš, 2016. gadā, Saeimas Juridiskā komisija lēma no Krimināllikuma grozījumiem vismaz uz laiku izslēgt līdzīgu normu, kas paredzēja kriminalizēt valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja tas netiek darīts spiegošanas nolūkā. Iebildumus pret tolaik piedāvātajiem grozījumiem pauda arī Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA).

TM jaunajā piedāvājumā iespējamais regulējums precizēts ar vārdu "tieša". Tas paredz sodu tādā gadījumā, ja notikusi valsts noslēpuma nelikumīga tieša iegūšana.

Bordāns vēstulē Saeimas apakškomisijai skaidro, ka jau 2016. gadā likumprojekta anotācijā tika atrunāts, ka šādas normas piemērošanā būtiska nozīme ir subjektīvajai pusei - ir jākonstatē personas nolūks piekļūt klasificētai informācijai. Pie kriminālatbildības nebūtu saucamas personas, kurām valsts noslēpums kļuvis zināms vai citādi pieejams nejauši vai kādas citas personas rīcības dēļ.

Tāpat būtu konstatējama pašas personas mērķtiecīga darbība. Piemēram, pie atbildības par nelikumīgu valsts noslēpuma iegūšanu būtu saucama persona, kura pārkāpusi valsts noslēpuma aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasības, bez atļaujas gatavojot sev valsts noslēpumu saturošu dokumentu kopijas. Tāpat arī sodāma būs valsts noslēpumu saturošas informācijas iegūšana noklausīšanās, šantāžas vai uzpirkšanas ceļā, fotografējot valsts noslēpumu saturošos dokumentus vai neatļauti pārkopējot tos kādā datu uzglabāšanas ierīcē, teikts pamatojumā.

Bordāns atzīmē, ka 2016. gadā LŽA norādīja, ka tai ir nopietnas bažas par tajā laikā piedāvātas normas ietekmi uz mediju iespējām brīvi pildīt savus pienākumus. LŽA tolaik norādījusi, piedāvātā priekšlikumu redakcijā tie apdraud mediju iespējas nesodīti ziņot par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, tie nonāk pretrunā ar žurnālistu pienākumiem aizsargāt informācijas avota noslēpumu, kā arī nepasargā trauksmes cēlājus.

TM reizē atgādina par 2016. gadā Saeimā notikušo sanāksmi par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) praksi un aktuālajām atziņām jautājumā, kas skar valsts noslēpumu un preses brīvību. Ministrija apkopoja sanāksmē izteiktos secinājumus, "ka sanāksmē kopumā netika konstatēti iebildumi pret" tolaik piedāvāto grozījumu variantu.

TM uzskata, ka šis jautājums nav zaudējis aktualitāti un ir nepieciešams noteikt kriminālatbildību par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju. Tāpēc TM iesniegusi citādāk formulēt priekšlikumu, pilnveidojot tā pamatojumu, skaidrots vēstulē.

Ministrija jaunās piedāvātās normas apmēram septiņu lappušu pamatojumā uzsver, ka valsts noslēpumu valstij jāaizsargā visaugstākajā līmenī, tajā skaitā, tāpēc, ka valstij ir ekskluzīvas īpašuma tiesības uz valsts noslēpumu. Ņemot vērā, ka valsts noslēpums attiecināms arī uz NATO klasificēto informāciju, tad šādas informācijas izpaušana varētu graut Latvijas starptautisko tēlu.

TM ieskatā pašreizējais regulējums ir nepilnīgs un nenodrošina valsts noslēpuma aizsardzību pilnā apjomā, jo kriminālatbildība ir paredzēta tikai par valsts noslēpuma nelikumīgu izpaušanu, turklāt tikai speciālajam nozieguma subjektam - personai, kura iepriekš brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu vai kurai uzticēts valsts noslēpuma objekts. Taču kaitējums valsts interesēm ir vienlīdz liels neatkarīgi no tā, kādā veidā valsts noslēpums nonācis tādas personas rīcībā, kurai tas nebija pieejams.

Līdzīgs regulējums jau pašlaik esot paredzēts arī citās Eiropas Savienības un NATO valstīs, tostarp, arī Lietuvā, kuras kriminālkodeksā esot noteikta atbildība jebkurai personai, kura nelikumīgā veidā ieguvusi vai nodevusi informāciju, kas satur valsts noslēpumu, vai nelikumīgi glabājusi materiālus objektus, kuru saturs vai informācija par kuriem ir Lietuvas valsts noslēpums, ja šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju.

Ar nelikumīgu tiešu iegūšanu jāsaprot jebkāda apzināta darbība valsts noslēpuma iegūšanai, zinot, ka iegūstamā informācija ir valsts noslēpums, kuram persona nedrīkst piekļūt, ja personai nav atbilstošas kategorijas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam vai nav Latvijas nacionālās drošības iestādes vienreizēja rakstveida atļauja, norāda TM. Tāpat ar nelikumību tiešu iegūšanu jāsaprot apzināta darbība, ja valsts noslēpums personai nav uzticēts sakarā ar dienestu vai darbu vai ja persona nav tiesīga iepazīties vai iegūt konkrēto valsts noslēpumu saturošo informāciju sakarā ar dienestu vai darbu, skaidro ministrijā.

Priekšlikuma pamatojumā uzsvērts, ka piedāvātā panta inkriminēšanā būtiska nozīme ir subjektīvajai pusei - ir jākonstatē personas nolūks piekļūt klasificētai informācijai, kā arī aktīva tieša darbība.

Persona būtu saucama pie atbildības, ja persona pati būs veikusi aktīvu darbību, lai iegūtu valsts noslēpumu un ja personas veiktā darbība būs nelikumīga. Piemēram, sodāma būs valsts noslēpumu saturošas informācijas iegūšana šantāžas vai uzpirkšanas ceļā, fotografējot valsts noslēpumu saturošos dokumentus vai neatļauti pārkopējot tos kādā datu uzglabāšanas ierīcē vai, rīkojoties līdzīgi. Savukārt, ja personas rīcībā ir nonācis valsts noslēpums, jo kāda cita persona to prettiesiski ir izpaudusi vai nozaudējusi, to nevar uzskatīt par nelikumīgu tiešu iegūšanu.

Tāpat TM vēstulē atsaucas uz ECT praksi, tajā skaitā, ka žurnālisti neatrodas ārpus likuma un uz tiem arī pilnā mērā attiecas likumi par valsts noslēpumu un tā aizsardzību. Tāpat ECT secinājusi, ka atsevišķos gadījumos konfidenciāla informācija var būt izpausta sabiedrības interesēs. Pētnieciskā žurnālistika aktīvi meklē šādu informāciju, tas pat ir tās pienākums.

"Būtisks kritērijs ir tas, vai sabiedrības ieguvums no valsts noslēpuma publiskošanas ir lielāks par izdarīto pārkāpumu," teiks Krimināllikuma grozījumu piedāvājuma pamatojumā.

Jau vēstīts, ka 2016. gadā nedaudz citādāk formulētais priekšlikums raisīja bažas par tā iespējamo izmantošanu pret žurnālistiem vai trauksmes cēlājiem.

2016.gadā piedāvātie grozījumi Krimināllikumā apdraudēja mediju iespējas nesodīti ziņot par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem, tie nonāk pretrunā ar žurnālistu pienākumiem aizsargāt informācijas avota noslēpumu, kā arī nepasargā trauksmes cēlājus, tolaik norādīja LŽA.