Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, ir svarīgi palielināt Baltijas valstīs izvietoto karavīru skaitu, otrdien Viļņā atzinis Vācijas kanclers Olafs Šolcs, ļaujot saprast, ka Lietuvā dislocētais Vācijas vadītais NATO paplašinātās klātbūtnes bataljons tiks palielināts līdz brigādes līmeņa vienībai.
"Esam paredzējuši palielināt savu ieguldījumu NATO Austrumu spārna stiprināšanā; mēs izveidosim spēcīgu brigādi, par to apspriedāmies, un mums būs jāstrādā šai virzienā," viņš izteicies kopīgā preses konferencē pēc tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu.
Vēlāk, kopā ar Vācijas kancleru apmeklējot Lietuvas Bruņoto spēku poligonu Pabradē, šo informāciju apstiprinājis arī Lietuvas prezidents.
"Vācija gatavojas uzņemties vadību un (..) pastiprināt šeit savu militāro klātbūtni, plāno to pastiprināt līdz brigādes līmenim. Tas ir viens no mērķiem, viens no sapņiem, par ko domājam, gaidot NATO samitu. Šodien tas faktiski kļūst par realitāti," viņš uzsvēris, vienlaikus norādot, ka šis process norisināsies pakāpeniski, bet arī neturpināsies gadu gadiem.
Pēc Nausēdas teiktā, vienībā, tāpat kā līdz šim, būs ne tikai vācu karavīri.
"Mēs kā uzņemošā valsts parūpēsimies par visu nepieciešamo infrastruktūru. Īpaši vērsu kanclera uzmanību uz to, ka mums šeit būtu lietderīgi izveidot vēl vienu papildu bataljonu regulārām mācībām," stāstījis Lietuvas prezidents.
Viņš arī atgādinājis, ka Lietuvā tikko atklāts jauns poligons Rūdninkos, kas arī tiks pakāpeniski attīstīts līdz 2027.gadam, un norādījis, ka sabiedrotajiem ir ļoti svarīgi, lai uzņemošajā valstī būtu attīstīta infastruktūra, dzīvojamās telpas, nepieciešamās ērtības un iespējas rīkot kopīgas mācības ar Lietuvas karavīriem.
"Jau tuvākā gada vai pusotra laikā varam cerēt šeit izveidot nepieciešamo kaujas vienību," spriedis prezidents.
Iepriekš, preses konferencē prezidenta pilī Nausēda uzsvēris, ka karavīru skaits jāpalielina visās trijās Baltijas valstīs.
"Maksimāla gatavība un pastiprināti spēki mūsu reģionā ir visas alianses drošības garants. Vienojāmies, ka nepieciešams stiprināt aizsardzības potenciālu Baltijas valstīs, palielinot te dislocēto karavīru skaitu, pastiprinot pretgaisa un jūras aizsardzību," viņš norādījis.
Kā uzsvēris Nausēda, šo nepieciešamību pēc lielākas NATO spēku klātbūtnes reģionā noteikusi jauna stratēģiskā realitāte - Krievijas darbības Ukrainā.
Gan Latvijas premjerministrs, gan Igaunijas valdības vadītāja pauduši ticību, ka Vācija NATO samitā Madridē uzņemsies līderes lomu un tas palīdzēs pieņemt izšķirošus lēmumus, lai sagatavotu aliansi nākotnes izaicinājumiem.
"Ir ļoti apsveicami, ka Vācija nolēmusi pastiprināt savu klātbūtni Lietuvā. Tas ir ļoti apsveicams un pareizs lēmums. Tas stiprinās Lietuvu, stiprinās Latviju un Igauniju," izteicies Kariņš.
Baltijas valstis aicina palielināt NATO paplašinātās klātbūtnes bataljonus, kas tajās izvietoti kopš 2017.gada, līdz brigādes līmeņa vienībām un cer, ka tāds lēmums tiks pieņemts šomēnes gaidāmajā alianses samitā Madridē.
NATO paplašinātās klātbūtnes bataljonu Lietuvā vada Vācija, Latvijā - Kanāda un Igaunijā - Lielbritānija.
Bataljons sastāv no aptuveni 1000 karavīriem, brigāde - no 5000.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
