Valdība vienojas par atbalsta pasākumu turpināšanu Ukrainas bēgļiem

Valdības sēdes darba kārtībā bija iekļauti divi tiesību aktu projekti - Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumi un noteikumi par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas izstrādāti no jauna, aizstājot līdzšinējo redakciju.

Ar grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredzēts noteikt vienādu primāri sniedzamo atbalstu - izmitināšanu visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem - līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim. Otrkārt, ar likuma grozījumiem tiks noteikts, ka arī atlīdzību par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu fiziskās un juridiskās personas varēs saņemt par periodu līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim.

Papildus likumprojekts paredz iespēju tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas nespēj nodrošināt sev izmitināšanu, saņemt izmitināšanas atbalstu arī pēc 120 dienu perioda, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim.

Ņemot vērā, ka daļai līdz šim uzņemto Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas periods beidzas jau jūnija mēnesī, nepieciešams gan šīm personām, gan pašvaldībām, kuras organizē izmitināšanu, sniegt tiesisko prognozējāmību un stabilitāti attiecībā uz tālāko primāri sniedzamā valsts atbalsta nodrošināšanas apjomu un ilgumu, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Ar grozījumiem tiek noteikts, ka primāri sniedzamais atbalsts - izmitināšana un ēdināšana - kā atbalsta mehānisms tiek terminēts laikā, proti, valsts to nodrošina ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim. Tāpat tiek noteikts, ka izmitināšana visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek nodrošināta līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim, tātad saņemt izmitināšanu minētajā apmērā būs tiesības visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem neatkarīgi no tā, kad laika periodā no 2022.gada 24.februāra persona ir ieradusies Latvijā. Savukārt ēdināšana Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas tai pieteikušies no 25.maija, tiek nodrošināta līdz 30 dienām, bet ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim.

Ar grozījumiem tiek noteikts, ka fiziskā vai juridiskā persona, kura sev piederošā mājoklī bez maksas izmitina vienu vai vairākus Ukrainas civiliedzīvotājus, līdzšinējā izmitināšanas perioda līdz 90 dienām vietā var saņemt atlīdzību par katra Ukrainas civiliedzīvotāja izmitināšanu par periodu līdz 120 dienām, taču ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim. Tas nozīmē, ka visi ukraiņu kara bēgļu izmitinātāji var pieteikties atlīdzības saņemšanai par izmitināšanas periodu ne ilgāku kā 120 dienas 2022.gadā.

Ar likuma grozījumiem netiks atcelta prasība, ka pieteikums par atlīdzības saņemšanu jāiesniedz pašvaldībā 14 dienu laikā no izmitināšanas sākuma dienas, kā arī pārejas noteikumu 13.punktā noteiktais par pieteikuma iesniegšanas termiņu tām personām, kuras piesakās atlīdzības saņemšanai par periodu līdz atlīdzības par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu regulējuma ieviešanas spēkā stāšanās brīdim. Tām fiziskām un juridiskām personām, par kurām lēmumu par atlīdzības izmaksāšanu pašvaldības būs pieņēmušas līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim, pēc pieteikumā norādītā termiņa (līdz 90 dienām) būs tiesības atkārtoti pieteikties atlīdzības maksājumam par to pašu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu, pieteikumā par izmitināšanas sākuma dienu norādot nākamo dienu pēc tās dienas, kura bija norādīta kā izmitināšanas perioda pēdējā diena sākotnējā pieteikumā, ja izmitināšana netika pārtraukta.

Tāpat kā līdz šim, tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ir izmitināti pie fiziskām un juridiskām personām, kuras par to saņem atlīdzību, vienlaikus netiek nodrošināti ar pārtiku no valsts.

Ar grozījumiem tiek noteikts, ka valsts turpina nodrošināt izmitināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim, tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri nespēj patstāvīgi nodrošināt sev izmitināšanu un kuriem tā nepieciešama arī pēc minētā 120 dienu perioda, ja persona uz atbalsta pagarināšanas pieteikšanās brīdi ir ar invaliditāti, nodrošina personas ar invaliditāti aprūpi, ir pensijas vecumā atbilstoši Latvijā noteiktajam pensionēšanās vecumam vai Latvijā iegūst izglītību klātienē pirmsskolas, pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstākās izglītības iestādē.

Minētais atbalsts tāpat tiek sniegts Ukrainas sievietēm grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, personām, kas ir viens no bērna vecākiem bērna kopšanas periodā, kā arī personām, kas nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu un aprūpi, ja bērnam nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi.

Ar likuma grozījumiem tām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras bez maksas izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus, ir paredzētas tiesības saņemt atlīdzību par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu arī par periodu, kas pārsniedz 120 dienas, bet ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim. Atlīdzība gan pienāktas tikai tad, ja izmitināmā persona pieteikuma iesniegšanas brīdī ir ar invaliditāti, nodrošina personas ar invaliditāti aprūpi, ir pensijas vecumā atbilstoši Latvijā noteiktajam pensionēšanās vecumam vai Latvijā iegūst izglītību klātienē pirmsskolas, pamatizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē vai ir pilna laika studējošais augstākās izglītības iestādē.

Minētā atlīdzība par ukraiņu bēgļu brīvprātīgu izmitināšanu pienākas arī personām, kuras izmitina sievietes grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, personām, kuras izmitina vienu no bērna vecākiem bērna kopšanas periodā, un personām, kuras nodrošina pirmsskolas vecuma bērna kopšanu un aprūpi, ja bērnam nav iespējas apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi.

Lai saņemtu atlīdzību par izmitināšanas periodu, kas pārsniedz minētās 120 dienas, izmitinātājam vai viņa pilnvarotai personai jāiesniedz jauns pieteikums atlīdzības saņemšanai noteiktajā kārtībā, papildus pievienojot dokumentus, kas apliecina izmitināmā Ukrainas civiliedzīvotāja atbilstību kādai no minētajām personu grupām.

Likumprojekts vēl būs jāskata Saeimai. Paredzēts, ka tas stāsies spēkā nākamā diena pēc izsludināšanas.

Savukārt jaunie noteikumi, kurus trešdienas vakarā pieņēma valdība, regulēs primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanas kārtību Ukrainas civiliedzīvotājiem. Kā skaidrots anotācijā, attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu Latvijā jaunie noteikumi paredz, ka gadījumā, ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitina, slēdzot īres līgumu ar privātpersonu (izīrētāju), pašvaldībai tiek segta izīrētājam samaksātā atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu, kas ietver visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, bet ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par dzīvokli.

Izmitinot Ukrainas civiliedzīvotājus pašvaldību īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošās vai citās izmitināšanas vietās, tostarp tūristu mītnēs, izmitināšanas izmaksas tiek segtas ne vairāk kā 100 eiro par personu mēnesī, ja dzīvošanai pielāgotajā telpā vai telpu grupā tiek izmitinātas ne vairāk kā trīs personas, savukārt, ja dzīvošanai pielāgotajā telpā vai telpu grupā tiek izmitinātas vairāk nekā trīs personas, par katru nākamo personu sedz izdevumus ne vairāk kā 50 eiro apmērā mēnesī.

Tāpat ar noteikumu projektu tiek atcelts līdz šim paredzētais nosacījums, ka no šī gada 1.jūlija netiek segti pašvaldību izdevumi par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu izmitināšanu vietās, kas nav pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošas izmitināšanas vietas, piemēram, tūristu mītnes.

Attiecībā uz pārtikas nodrošināšanu tiek noteikti ierobežojumi pārtikas nodrošināšanas izmaksu apmēram atkarībā no pārtikas nodrošināšanas veida. Konkrētāk - ja pārtikas nodrošināšana tiek organizēta, sniedzot ēdināšanas pakalpojumu, ar to saprotot pagatavotu ēdienu tūlītējam patēriņam, izmaksas nedrīkst pārsniegt desmit eiro par personu dienā, savukārt, ja Ukrainas civiliedzīvotājam pārtika tiek nodrošināta, izsniedzot pārtikas produktus, izmaksas nedrīkst pārsniegt piecus eiro par personu dienā.

Tāpat kā līdz šim spēkā esošajā regulējumā, arī pēc šo noteikumu spēkā stāšanās paliek spēkā nosacījums, ka gadījumos, kad ēdināšanas pakalpojums tiek sniegts pašvaldības iestādes ēdināšana vietā, piemēram, izglītības iestādes ēdnīcā, izmaksas nevar pārsniegt šīs ēdināšanas vietas pakalpojumu cenrādī noteiktās.

Tāpat kā līdz šim spēkā esošajā regulējumā, arī jaunajos noteikumos tiek paredzēts, ka pašvaldības, izvēloties primāri sniedzamā atbalsta sniegšanas veidu un vietu, veic cenu aptauju jeb tirgus izpēti, tādējādi atlasot ekonomiski pamatotāko primārā atbalsta - gan izmitināšanas, gan ēdināšanas - piedāvājumu, kas attiecīgi nodrošina, ka konkrētajam izmitinātājam vai pārtikas nodrošinātājam, kas ir saimnieciskās darbības veicēji, netiek segtas izmaksas, kas pārsniegtu tirgus cenu, tāpēc plānotais pasākums nerada ekonomiskās priekšrocības attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem un līdz ar to atbalsta pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. Primāri sniedzamais atbalsts ir paredzēts Ukrainas civiliedzīvotājiem - fiziskām personām, skaidrots valdībā pieņemto noteikumu anotācijā.

Latvijā patvērumu raduši arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem ir dažāda smaguma pakāpes kustību traucējumi, kas būtiski apgrūtina viņu iekļūšanu un izkļūšanu dažādās būvēs un objektos, ierobežojot šo cilvēku mobilitāti un patstāvīgu spēju pārvietoties un sevi aprūpēt. Līdz šim Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas (STCAK) ir spējušas rast risinājumu šo personu izmitināšanai, taču tas kļūst arvien grūtāk, tādēļ nolemts noteikt tiesisko regulējumu, kas ļautu VUGD un pašvaldībām vieglāk un operatīvāk nepieciešamības gadījumā nodrošināt šo personu tūlītēju izmitināšanu līdz brīdim, kad pašvaldība atrod piemērotu vietu personas ilglaicīgai izmitināšanai.

Tūlītējs risinājums vajadzīgs gadījumiem, ja naktī vai brīvdienās cilvēks, piemēram, ratiņkrēslā, ir ieradies un lūdz palīdzību robežsardzes punktā vai pašvaldībā. Pēc tam pašvaldība apzina izmitināšanas iespējas savā teritorijā, atrod, kurā no visām vietām varēs iekļūt, lietot sanitāro mezglu un pārvietoties, iespējams, veic minimālus priekšdarbus un pārvieto personu uz šo izmitināšanas vietu. Persona tur var uzturēties visu periodu, uz kādu tiek sniegts valsts atbalsts izmitināšanai noteiktajos izmaksu limitos, paredz trešdien pieņemtie noteikumi.

Tādējādi turpmāk līdz laikam, kamēr pašvaldībā tiek atrasta šo cilvēku vajadzībām atbilstoša izmitināšanas vieta, šie cilvēki un viņu pavadošās personas tiek izmitinātas tādās izmitināšanas vietās, piemēram, dienesta viesnīcās, viesnīcās vai privātajos mājokļos, kurās tiktu nodrošinātas vismaz tādas piekļūstamības prasības kā piekļūstama ieeja un izeja ēkā, piekļūstamas koplietošanas telpas, sanitārais mezgls un ēdināšanas vieta, ja tāda ir paredzēta. Turklāt plānots, ka cilvēki ar ļoti smagiem kustību vai kombinētiem traucējumiem tiek izmitināti tikai ēku pirmajos stāvos, kas garantētu drošību krīzes situācijās, piemēram, ja būtu nepieciešama steidzama evakuācija.

Izmitinot šos cilvēkus izmitināšanas vietās ar iepriekš minētajām prasībām, noteikumos netiek noteikts maksimālais izmitināšanas ilgums šādās paaugstinātu izmaksu vietās, taču būšot jāievēro samērīguma princips gan izmaksu, gan izmitināšanas laika ziņā.

Civilās aizsardzības operacionālās vadības centrs paudis informāciju, ka no visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem kustību traucējumi ir aptuveni 20 personām, taču nav pieejamas informācijas, kādās izmitināšanas vietās personas ir izmitinātas. Tādēļ tiek pieņemts, ka mēnesī tās varētu būt līdz desmit personām, ieskaitot pavadošās personas. Tiek paredzēts, ka vienas diennakts izmaksas varētu veidot apmēram 35 eiro un vidējais izmitināšanas ilgums varētu būt 14 dienas, tādējādi viena mēneša indikatīvās izmaksas šīs mērķa grupas izmitināšanai piekļūstamās izmitināšanas vietās varētu būt ap 4900 eiro mēnesī.

Paredzēts, ka minētajiem atbalsta pasākumiem no valsts budžeta šogad būs nepieciešami 7,87 miljoni eiro, bet nākamgad - 964 900 eiro. Lauvas tiesa - aptuveni 5,76 miljoni eiro - no šīs summas paredzēta tieši izmitināšanai, aprēķinājuši normatīvo aktu projektu autori.

Kā ziņots, kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēti aptuveni 32 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, bet teju 26 000 bēgļu izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija.