Viendzimuma pāris pēc septiņu gadu tiesāšanās uzvar dzimtsarakstu nodaļu

Tiesa 7. jūnijā slēgtā rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas bija ierosināta pēc divu pieteicēju pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Rīgas pilsētas Pārdaugavas dzimtsarakstu nodaļai tiktu uzlikts pienākums reģistrēt pieteicēju ģimenes attiecības.

Tiesa nosprieda apmierināt pieteikumu un konstatēt, ka attiecības starp abām pieteicējām ir atzīstamas par ģimenes attiecībām.

Tā kā lieta skatīta slēgtā sēdē, tad sprieduma motīvi publiski netiek atklāti.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā.

Iepriekš Senāts šādu lietu jau skatījis pērnā gada nogalē – 2021. gada decembrī tika atcelts Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīts pieteicēju pieteikums par viena dzimuma pāra ģimenes juridisku atzīšanu.

Lieta tika nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā, kura iepriekš pieteikumu bija noraidījusi.

Kā portāls "Delfi" uzzināja Augstākajā tiesā, apgabaltiesa, tāpat kā iepriekš Administratīvā rajona tiesa, kurā pieteicējas apstrīdēja dzimtsarakstu nodaļas 2015. gada atteikumu reģistrēt viņu laulību, 2017. gadā pieteikumu noraidīja.

Apgabaltiesa tolaik atzina, ka viena dzimuma personu attiecību reģistrācija ir tiesībpolitisks jautājums, kas ir likumdevēja izšķiršanās. Tā kā Latvijā viena dzimuma personām nav paredzēta iespēja savas attiecības reģistrēt kā laulību, ne arī kā kāda cita veida partnerattiecības, pieteicēju kopdzīves un attiecību faktisko apstākļu izvērtējumam nav nozīmes.

Likumdevējs nav paredzējis normatīvajos aktos nedz dažādu dzimumu pāru faktiskās kopdzīves, nedz arī viena dzimuma pāru faktiskās kopdzīves tiesību aizsardzību, 2017. gadā konstatēja tiesa. Līdz ar to nav konstatējama pieteicēju kā viena dzimuma pāra diskriminācija tiesībās uz ģimenes dzīvi, jo arī dažādu dzimumu pāru faktiska kopdzīve Latvijā nav aizsargāta ar likumu, tolaik spriedumā konstatēja apgabaltiesa.

Savukārt Senāts 2021. gada nogalē atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un konstatēja, ka apgabaltiesa ir nepareizi secinājusi, ka viena dzimuma pāra ģimenes juridiskā aizsardzība ir tiesībpolitiska izšķiršanās.

Senāts atzina, ka Satversmes tiesa (ST) jau ir atzinusi, ka Satversmes 110. panta pirmais teikums uzliek likumdevējam pienākumu nodrošināt šādu ģimeņu juridisko aizsardzību, kas ietver arī pienākumu nodrošināt iespēju juridiski nostiprināt savas attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni.

Pienākums nodrošināt viena dzimuma pāra ģimenēm juridisko aizsardzību izriet arī no cilvēka cieņas principa, kas prasa atzīt visu cilvēku vienvērtību.

Tā kā likumdevējs šo pienākumu nav izpildījis, tad, lai rastu risinājumu, Senāts iesniedza pieteikumu ST, apstrīdot Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 3. panta pirmās un trešās daļas, ciktāl tās neparedz tādu civilstāvokļa akta veidu, kas ļautu reģistrēt viena dzimuma pāra ģimenes attiecības, atbilstību Satversmes 1. pantam un 110. panta pirmajam teikumam. Taču ST kolēģijas atteica pieņemt pieteikumus. No šiem lēmumiem var secināt, ka jautājums, tieši kā tiek nodrošināta viena dzimuma pāru ģimeņu juridiskā reģistrācija, nav ST kompetencē, konstatēja Senāts.

Senāts spriedumā norādīja, ka tiesiskā un demokrātiskā valstī administratīvās tiesas kā tiesību piemērotājs nevar atteikties nodrošināt Satversmē garantētu tiesību īstenošanu konkrētā situācijā tikai tāpēc, ka šo tiesību īstenošanas kārtība nav noteikta ar likumu. Lai nodrošinātu Satversmes normu efektīvu īstenošanu un nepieļautu, ka Satversme kļūst tikai par deklaratīva rakstura dokumentu, tiesību piemērotājam ir pienākums rast risinājumu ar juridiskām metodēm.

Tā kā pieteicēju mērķis ir panākt, lai tieši valsts atzītu viņu attiecības par ģimenes attiecībām un akts, ar kuru valsts parasti atzīst kādas attiecības par ģimenes attiecībām un tās juridiski nostiprina, ir publiski tiesisks, tad Senāts atzina, ka konkrētajā situācijā ir iespējams pēc analoģijas piemērot Administratīvā procesa likuma normas, kas paredz iespēju pieteicējiem iesniegt pieteikumu un tiesai taisīt spriedumu par publiski tiesisku attiecību pastāvēšanu vai nepastāvēšanu.

Senāts secināja, ka pieteicēju pieteikums līdz ar to būtu jāuzskata par konstatēšanas pieteikumu.

Līdz brīdim, kad likumdevējs būs izveidojis atbilstošu tiesisko regulējumu, šāds spriedums, ar kuru ir konstatēts, ka konkrētu personu attiecības ir atzīstamas par ģimenes attiecībām Satversmes 110. panta izpratnē, aizstās valsts īstenotu šo attiecību reģistrāciju. Līdz ar to tas var tikt izmantots citās situācijās, kad nepieciešams pamatot, ka šīm personām ir nodrošināmas kādas ģimenēm paredzētas tiesības.

Senāts arī atzina, ka šāds risinājums pieteicējām nodrošinātu tikai vienas no Satversmes 110. panta un cilvēka cieņas principa izrietošas tiesības īstenošanu, proti, tiesību tikt valsts atzītām par ģimeni īstenošanu. Šādā veidā viena dzimuma pāra ģimenēm netiek noteikts konkrēts personisko un mantisko attiecību regulējums un netiek arī nodrošināta kāda konkrēta apjoma ekonomiskā un sociālā aizsardzība. Līdz ar to nezūd vajadzība pēc likumdevēja pieņemta šo jautājumu tiesiskā regulējuma, kas būtu balstīts gan uz juridiskiem, gan tiesībpolitiskiem apsvērumiem.

Savukārt Saeima kvoruma trūkuma dēļ 2. jūnijā nelēma par Tieslietu ministrijas izstrādāto Civilās savienības likumu (CSL) galīgajā lasījumā. Paredzams, ka likumprojekts tiks iekļauts kādā no nākamajām Saeimas sēdēm.

Lai izpildītu ST 2020. gada spriedumu, Tieslietu ministrija (TM) izstrādāja CSL, ar kura pieņemšanu tiktu izpildīts pirmais no ST dotajiem uzdevumiem – noregulēt ārpus laulības dzīvojošo personu personiskās un mantiskās attiecības. Iecerēts, ka šis likums varētu stāties spēkā 2023. gada 1. februārī.

ST 2020. gadā par neatbilstošu Satversmei atzina Darba likuma normu, kas neparedz bērna bioloģiskās mātes partneres, kas ir bērna bioloģiskās mātes un jaundzimušā bērna ģimenes locekle, tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.

Jau iepriekš Saeimā tika mēģināts virzīt regulējumu, kas sakārtotu viena dzimuma pāru tiesības, piemēram, Kopdzīves likumprojekts un Dzīvesbiedru likumprojekts, tomēr šie priekšlikumi neguva Saeimas vairākuma atbalstu.

Savukārt maija beigās Administratīvā rajona tiesa pieņēma pirmo spriedumu, ar kuru apmierināts viena dzimuma pāra pieteikums un konstatēta publiski tiesisko attiecību pastāvēšana – atzīts, ka starp pieteicējiem pastāv ģimenes attiecības Satversmes 110. panta izpratnē. Biedrībā "Dzīvesbiedri" iepriekš atklāja, ka šī ir pirmā no 27 lietām, kas iesniegtas Administratīvajās tiesās visā Latvijā.