Ļaundari aizbēruši Durbes upes izteku; VVD sāk administratīvo lietu

Novada pašvaldībai tika uzdots nekavējoties atjaunot upē ūdens tecējumu.

Pirmdien, 13. jūnijā, VVD inspektori atkārtoti apsekojot pārkāpuma vietu, pārliecinājās, ka upes caurtece atjaunota.

Šobrīd notiek faktu skaidrošana, tiks uzsākta administratīvā pārkāpuma lieta.

Jebkuras izmaiņas upes morfoloģijā ietekmē ūdens bioloģiskos resursus.

VVD vērtēs to, kādas iespējamas negatīvas sekas uz vidi un bioloģiskajiem resursiem ir atstājusi šāda nesaskaņota rīcība.

Durbes upe visā tās garumā ir iekļauta Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu 3. pielikumā minētā ūdenstilpju sarakstā, kur lašveidīgo zivju nārsta laikā ir noteikts makšķerēšanas liegums. Tādējādi Durbe ir pieskaitāma pie lašupēm.

Dienests izsaka pateicību ziņotājiem un aicina atsaukties ikvienu, kam ir kāda informācija par notikušā apstākļiem.

Kā stāstīja Dunalkas, Vecpils, Durbes, Tadaiķu pagastu un Durbes pilsētas apvienības pārvaldes vadītājs Vilnis Kārkliņš, aizbērto upes izteku pašvaldības strādnieki atbrīvojuši jau vakar no rīta. Runājot par aizbēršanas iemesliem, Kārkliņš pieļāva, ka izteka aizbērta, lai Durbes ezerā paaugstinātu ūdens līmeni, kas esot ļoti zems.

Durbes upes izteka atrodas nomaļā vietā, kurai tuvākās mājvietas ir vairāku kilometru attālumā, taču ezeru iecienījuši makšķernieki, piebilda Kārkliņš.

Kā liecina publiski pieejamā informācija, Durbes ezers ir senlejas sprostezers Dienvidkurzemes novadā. Ezera ūdens līmenis krities pēc Durbes upes regulēšanas 1929.-1930. gados un 1961.-1964.gados. Ezera vidējais dziļums ir 1,5 metri, bet maksimālais dziļums – 2,3 metri.

Durbes upe iztek no Durbes ezera, tek cauri Dienvidkurzemes novada Dunalkas, Cīravas un Sakas pagastiem. Durbes upes krastos atrodas Dunalka un Cīrava. Satekot kopā ar Tebru veido Sakas upi. Lielākās pietekas ir Aistere, Rāvene, Ilmuts, Akmene, Cepļupe, Rudīte, Gārde, Atupe, Andreviču valks, Kārpa, Dubeņa.