Izglītības un zinātnes ministre aicina vērtēt LU rektora atbilstību amatam

Iepazīstoties ar nacionālās informācijas aģentūras LETA publicēto informāciju, kurā minēts, ka Muižniekam prokuratūra uzrādījusi apsūdzību par valsts amatpersvonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas, Muižniece nekavējoties vērsusies pie LU padomes, senāta un satversmes sapulces ar lūgumu izvērtēt rektora atbilstību amatam.

Ministre uzsver nepieciešamību rīkoties operatīvi, lai mazinātu kaitējumu universitātei un visai Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sistēmai.

"Grūti noticēt, ka kaut kad tāds ir iespējams, taču, ņemot vērā, ka prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību un šis ir jautājums ne tikai par Latvijas Universitātes un visas augstākās izglītības sistēmas reputāciju, bet arī valsts līdzekļu izšķērdēšanu, nekavējoties ir jāseko atbilstošai rīcībai. Kā LU absolventei man ir neizsakāmi žēl, ka laikā, kad tik daudzi nozares pārstāvji nepaguruši cenšas sekmēt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju un sasniegumus, joprojām ir cilvēki, kuri, iespējams, ļaunprātīgi izmanto dienesta stāvokli," norāda Muižniece.

Ministrijas publiskotajā paziņojumā uzsvērts, ka Muižnieka reputācija ir būtiski apdraudēta un, atbilstoši Augstskolu likuma 17. panta devītajai daļai, gadījumos, ja rektora darbībā konstatēti likuma pārkāpumi vai arī ir būtiski apdraudēta viņa reputācija un tas var kaitēt augstskolas darbībai, ja rektors nenodrošina augstskolas attīstības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu vai arī ir zaudējis augstskolas padomes vai senāta uzticību, rektora atcelšanu no amata var rosināt augstskolas padome, senāts vai satversmes sapulce.

Augstskolu likuma 17. panta septītā daļa nosaka, ka rektors ir persona ar nevainojamu reputāciju. Persona ir uzskatāma par personu ar nevainojamu reputāciju, ja nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, un nav iemesla pamatotām šaubām par personas nevainojamu reputāciju.

Vērtējot personas reputāciju, tostarp jāņem vērā: informācija, kas var liecināt par iespējamu negodprātīgu darbu; informācija, kas var liecināt par saistību ar finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu vai citu nesaimniecisku rīcību personas vadītajās organizācijās viņa darbības laikā; informācija par personas līdzšinējo darbību, kas varētu nebūt savienojama ar labas pārvaldības un ētiskas attieksmes principiem, sabiedrības kopīgām vērtībām vai augstskolas vērtībām; citi apstākļi, kas dod iemeslu šaubām par to, ka persona nav veikusi savus pienākumus kā krietns un rūpīgs saimnieks (piemēram, ierosinātās apsūdzības).