'Neprognozējamas izmaksas' – FM neatbalsta sabiedrisko mediju apvienošanas modeli

FM trešdien, 15. jūnijā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nosūtījusi atzinumu par SEPLP izstrādātajām koncepcijām – par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību, kā arī koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu.

Saskaņā ar apvienošanas koncepciju, Latvijas Radio un Latvijas Televīzija (LTV) būtu jāapvieno 2024. gada janvārī, īstenojot abu uzņēmumu saplūšanu.

Apvienotajā kapitālsabiedrībā paredzēts veidot jaunu organizācijas struktūru ar jaunu, konkursā izvēlētu, valdi, kurai SEPLP noteiktos termiņos būs jāizstrādā plāns par struktūrvienību apvienošanu.

Koncepcija par sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa maiņu paredz, ka sabiedrisko mediju budžetu veido daļa no iedzīvotāju ienākumu nodokļa un akcīzes nodokļu ieņēmumiem, lai tas piecu gadu laikā sasniegtu vidējo Eiropas līmeni – 0,16% no iekšzemes kopprodukta (IKP) – apjomu. Patlaban šis apjoms aplēsts 0,10% apmērā no IKP.

Saskaņā ar SEPLP piesaistīto finanšu ekspertu aprēķiniem, līdz 2027. gadam sabiedrisko mediju budžetam būtu pakāpeniski jāsasniedz 54,8 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 17 miljoniem eiro vairāk nekā šobrīd.

Tomēr FM savā atzinumā pauž, ka abu koncepciju īstenošanai ir nepieciešami ievērojami papildus resursi, kuru kopējais apmērs šobrīd koncepcijās nav norādīts. FM uzskata, ka "valsts budžeta tēriņi ir jāsalāgo ar valsts budžeta reālajām iespējām, kā arī nav atbalstāma tādu dokumentu virzīšana apstiprināšanai, kuri paredz uzņemties nelimitētas valsts budžeta saistības".

"Uzskatām, ka šobrīd nav atbalstāms neviens no piedāvātajiem koncepcijā par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību ietvertajiem scenāriju variantiem, jo tiem visiem ir uzrādītas neprognozējamas izmaksas, kā arī jautājums par finansējuma piešķiršanu kāda no piedāvāto scenāriju variantu īstenošanai, pēc detalizētu aprēķinu veikšanas, ir izskatāms budžeta procesā, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas," atzinumā norāda ministrija.

Attiecībā par SEPLP sagatavoto koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu FM norāda, ka esošā budžeta veidošanas sistēma nosaka, ka papildu finansējums kādai nozarei vai pasākumam tiek piešķirts, izvērtējot nozaru ministriju un centrālo valsts iestāžu, tostarp neatkarīgo institūciju, iesniegtos prioritāros pasākumus, pie nosacījuma, ka ir pieejama papildu fiskālā telpa.

"Finansējuma sasaiste ar ekonomikas izaugsmi vai kāda nodokļa ieņēmumiem pēc būtības paredz, ka finansējums un tā pieaugums tiktu noteikts automātiski nevis tiktu izvērtēts kontekstā ar vidējā termiņā pieejamiem resursiem un attiecīgā perioda valdības prioritātēm. Tādā veidā noteiktais algoritms finansējuma izmaiņām sistemātiski ietekmētu pieejamo fiskālo telpu citām nozarēm, pārkāpjot solidaritātes principu. Visu nozaru finansējuma proporcijas kopsummā rezultējas uz 100%, tāpēc visas nozares jāvērtē kopskatā, nosakot prioritātes," norāda FM.

Ministrijā uzsver, ka nav atbalstāms priekšlikums par sabiedrisko mediju finansējuma piesaisti procentuāli no kopējiem valsts budžeta izdevumiem vai procentuāli no kāda nodokļa ieņēmumiem, kā arī nav atbalstāma jauna nodokļa ieviešanu.

"Uzskatām, ka ir atbalstāms esošais modelis, kad finansējums sabiedriskajiem medijiem tiek noteikts vispārējā kārtībā gadskārtējā valsts budžeta likumā," atzinumā raksta FM.