VMD uzsver, ka šis kukainis uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli ne tikai Latvijā, bet visā Eirāzijā – tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus.
Visvairāk tas novērots Cēsu, Madonas, Gulbenes un Jēkabpils apkārtnēs, kur savairošanās risks novērtēts kā augsts. Līdz šim maza lidošanas intensitāte un līdz ar to mazs risks ir bijis Kurzemē un Daugavpils apkārtnē, bet pārējā Latvijas teritorijā saglabājas vidējs mizgrauža invāzijas riska līmenis.
Pavziniuka uzsver, ka monitorings tiek veikts novērojumu punktos un neatspoguļo katra meža īpašuma stāvokli, bet dod novērtējumu lielākai teritorijai. VMD aicina meža īpašniekus, kuru īpašumā ir egļu audzes, regulāri apsekot un novērot to sanitāro stāvokli.
VMD vecākais eksperts Oskars Zaļkalns atgādina, ka ir nepieciešams ievērot noteiktus meža sanitāros pasākumus. Laika posmā no 1. aprīļa līdz 1. septembrim meža īpašniekiem nevajadzētu veikt kopšanas cirtes un sanitārās izlases cirtes egļu audzēs, kas ir vecākas par 50 gadiem vai kuru koku vidējais caurmērs ir lielāks par 16cm, jo ciršanas atliekas (zari, skujas un skaidas) izdala terpēnus, kas pievilina kukaiņus un veicina kukaiņu savairošanos.
Zaļkalns uzsver, ka izņēmumi pieļaujami vien tajos gadījumos, kad egļu audzes ir kompaktas, izolētas un atrodas ne tuvāk par 100 metriem no citām pieaugušām egļu audzēm. Šādas audzes atļauts cirst kailcirtē, nocērtot vienā paņēmienā visu mežaudzi, ja tā atbilst kritērijiem, lai izpildītu cirti pēc VMD sanitārā atzinuma. Citos gadījumos ciršanu būtu vēlams atlikt uz septembri, norāda Zaļkalns.
Sausie koki risku mežaudzei nerada, taču darbības, kas saistītas ar to izvākšanu, var veicināt mizgraužu piesaisti audzēm, kurās šos kokus izvāc. Pieļaujama būtu darbība, ja tā notiek lapu koku audzēs, kur sastopamas vien atsevišķas egles, un skuju koku audzes ir ne tuvāk par 100 metriem, norāda dienestā.
Attēlā: egļu astoņzobu mizgrauža lidošanas aktivitāte 2022. gadā; dati no LVMI "Silava" Nacionālā meža monitoringa