Viens no atbalsta virzieniem, kas kompensētu straujo inflācijas pieaugumu, būtu samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešana tādiem pārtikas produktiem, kā svaigai gaļai, svaigām zivīm, piena pamatproduktiem un olām, pauž Zemkopības ministrija (ZM).
Šādu priekšlikumu ZM sniegusi atzinumā par Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajiem pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām.
ZM norāda, ka izdevumi par pārtiku un bezalkoholiskajiem dzērieniem veido lielāko daļu no visiem mājsaimniecības tēriņiem – viena mājsaimniecības locekļa uzturam 2019. gadā mēnesī tika izdoti 98 eiro jeb 23% no visiem izdevumiem.
Tāpat ministrijā norāda, ka vienam bērnam iztikas minimuma pārtikas groza nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi mēnesī svārstās no 75,22 līdz 154,46 eiro atkarībā no bērna vecuma. Savukārt vienam pieaugušajam iztikas minimuma pārtikas groza apjoma nodrošināšanai mēnesī nepieciešami 151,8 eiro un vienam senioram – 141,76 eiro.
Ministrijā norāda, ka PVN pēc būtības ir regresīvs nodoklis, jo nabadzīgākās mājsaimniecības PVN veidā samaksā lielāku daļu no saviem ienākumiem nekā turīgas mājsaimniecības.
ZM ieskatā, PVN likmes samazinājums svaigai gaļai, svaigām zivīm, piena pamatproduktiem un olām ir viens no atbalsta instrumentiem, kas ļautu daļēji kompensēt iedzīvotāju pirktspējas samazinājumu, kas veidojies augstās inflācijas dēļ, visvairāk pozitīvi ietekmējot tieši maznodrošinātos iedzīvotājus, kuru patēriņa grozā izdevumu īpatsvars par pārtikas produktiem ir augstāks nekā vidēji situētās mājsaimniecībās.
Pēc FM aplēsēm, PVN likmes samazināšana minētajiem pārtikas produktiem no 21% līdz 5% valsts budžetam izmaksātu 52 miljonus eiro.
Jau vēstīts, ka nākamajā apkures sezonā Latvijas valsts iedzīvotājiem varētu kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un saskaņošanai iesniegtais informatīvā ziņojuma projekts.
Kopējās izmaksas piedāvātajiem atbalsta pasākumiem varētu būt no 450 līdz 468 miljoniem eiro, izriet no ziņojuma projekta.
Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka LM priekšlikumi vēl tiek vērtēti, vienlaikus viņš neizslēdza iespēju, ka šo pasākumu finansēšanai varētu aizņemties līdzekļus starptautiskajos tirgos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
