Rīga bezpajumtnieku dzīvokļu īrei novirzīs 150 000 eiro

Labklājības departamenta pārstāvji sēdē informēja, ka dažādu iemeslu dēļ, tostarp Covid-19 izraisīto grūtību sakarā, Rīgā ir pieaudzis patversmju klientu skaits.

Pēc domes datiem, pērn vidējais klientu skaits patversmēs palielinājās no 595 līdz 644 personām mēnesī jeb par 8%. Savukārt šogad – no janvāra līdz aprīlim – klientu skaits patversmēs pieauga vidēji no 692 līdz 724 personām mēnesī jeb par 5%.

Rīgas pašvaldība šajā ziemā patversmēs nodrošināja līdz 862 pieejamām vietām, kas bija par 102 vietām vairāk nekā iepriekšējā ziemā. Vidējais patversmju klientu skaits bija 706 personas dienā, līdz ar to vietu nodrošinājums bija pietiekams. Kopumā gan Rīgas patversmē un līgumorganizāciju naktspatversmēs kopējais vietu skaits ir līdz 1087 vietām dienā.

Izsakoties par iemesliem pieaugumam patversmju klientu skaitā, departamenta galvenais speciālists sociālo pakalpojumu sektorā pilngadīgām personām Aldis Strapcāns sēdē stāstīja, ka patversmes ziņo par pieaugumu tieši saistībā ar aprūpes vajadzībām un kontekstā ar šo personu veselības stāvokli.

Viņš arī atzina, ka Covid-19 ir atstājis zināmu ietekmi, jo šīm personām bijis grūtāk meklēt dzīvojamo platību, kā arī tika ierobežotas kontakta iespējas.

"Tas viss ir saistīts ar aprūpes vajadzībām – patversmēs palīdzību saņem ne tikai bezpajumtnieki, bet arī personas, kas nonākušas krīzes situācijā. Piemēram, personai, dzīvojot kopā ar radiniekiem, radinieki atteica pēc uzturēšanās ārstniecības iestādē. Viņa nevarēja atgriezties ierastajā vidē un tādēļ bija spiesta uzturēties patversmē," skaidroja Strapcāns, piebilstot, ka tas ir viens no piemēriem par situācijām, kuru rezultātā personas nonāk patversmēs.

Domes dati par situāciju rāda, ka vairums – 29% kopskaita – patversmju klientu ir vecumā no 51 līdz 61 gadam.

Statistika gadu griezumā arī liecina, ka pagājušās ziemas laikā ievērojami audzis tieši klientu vecumā no 62 līdz 70 gadiem, kā arī to, kuru vecums ir virs 71 gadam, īpatsvars. Tikmēr patversmes klientu īpatsvars ir relatīvi sarucis vecuma grupās no 31 līdz 40 gadiem un no 41 līdz 50 gadiem.

Pēc speciālista sacītā, visvairāk patversmju klientu skaits audzis tieši sieviešu vidū. To apliecina arī domes dati – ja vēl 2019. līdz 2020. gada ziemā šādu personu skaits bija ap 150, tad šogad un pērn – teju virs 200. Tikmēr vīriešu vidū šis pieaugums bijis mazāk straujš – no aptuveni 510 līdz 547 klientiem februārī, proti, mēnesī, kad patversmju klientu skaits ir augstākajā punktā.

Departaments arī apkopojis informāciju par patversmes klientu problēmām. No tās izriet, ka vairumam – 88% – klientu ir saskarsmes problēmas un konflikti, tostarp, arī ar tuviniekiem. Izteiktas ir arī veselības problēmas – ar tām saskaroties 79% klientu.

Savukārt teju pusei ir sociālo prasmju trūkums, kamēr 44% klientu saskaras ar nodarbinātības problēmām un tikpat augsts klientu īpatsvars – ar atkarības problēmām. 12% patversmju iemītnieku ir pazīmes, kas liecina par garīga rakstura traucējumiem.

Lai arī patversmju klientu skaits pieaudzis, pēc Labklājības departamenta direktores Irēnas Kondrātes paustā, pērn un šogad finansēts tikpat vietu, cik 2020. gadā. Tas, savukārt, nozīmē, ka, lai turpinātu sniegt pakalpojumu atbilstoši līgumiem, līdz gada beigām nepieciešami papildu 432 089 eiro.

No šīs summas 90 524 eiro plānots piešķirt SIA "Senioru nams", 251 584 eiro – SIA "V.E.L.G." patversmei Sofijas ielā 8, 62 271 eiro – SIA "V.E.L.G." naktspatversmei Esplanādes ielā 8 un 27 710 eiro biedrības "PINS" naktspatversmei Aptiekas ielā 1.

Departaments arī vērš uzmanību, ka SIA "Senioru nams" gadījumā par bezpajumtnieku aprūpes pakalpojumiem sasniegts noslēgtajā līgumā pieejamais finansējums, kas nozīmē, ka būtu jāveic jauns iepirkums. Līdz ar to, atbilstoši pārrēķinātajai cenai, papildu nepieciešami 338 551 eiro.

Departaments nācis klajā ar priekšlikumiem, kuri ietverti trešdienas komitejas sēdē skatītajā informatīvajā ziņojumā. To vidū tiek norādīts, ka Latvijas Sarkanā krusta patversmē Gaiziņa ielā ir nepietiekošs vietu skaits personām alkohola reibumā, tādēļ būtu jāturpina meklēt risinājumi, lai palielinātu patversmes pakalpojuma apjomu personām alkohola reibumā līdz 100 vietām.

Ņemot vērā, ka pērn un šogad līgumorganizāciju patversmēs vietu skaits daļēji ticis finansēts no Rīgas domes rezerves fonda, 2023. gadā, pēc departamenta norādītā, būtu nepieciešams turpināt nodrošināt papildu kapacitāti, iepērkot 132 vietas patversmēs un paredzot šim mērķim pastāvīgu finansējumu budžetā.

Līdz ar Covid-19 infekcijas izplatību pieaudzis bezpajumtnieku skaits ar aprūpes vajadzībām, taču Rīgas patversmei ir ierobežotas iespējas nodrošināt nepieciešamo aprūpes, skaidro departamentā. Līdz ar to domes struktūras ieskatā, no 17. jūlija būtu jāturpina iepirkt 53 vietas pagaidu aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai bezpajumtniekiem.

Pēc domes paustā, vasaras periodā bezpajumtnieku skaits vienmēr krītas, tādēļ ziemas periodā – no 1. oktobra līdz 30. aprīlim – bezpajumtniekiem tiek palielināts sniegtās palīdzības apjoms.

Kopumā galvaspilsētā ir divas pašvaldības un septiņas līgumorganizāciju patversmes un naktspatversmes.

Pieejami arī ir cita veida pakalpojumi, piemēram, dienas centrs, mobilās brigādes, zupas virtuves un pansijas pakalpojums.

Kopumā pašvaldības budžeta programmā plānotais finansējums šim gadam ir mērāms vairākos miljonos eiro, proti, Rīgas patversmes šī gada budžets ir 1 533 855 eiro, savukārt līgumorganizāciju 2 753 205 eiro, kas iekļauj arī plānoto finansējumu no Rīgas domes rezerves fonda – 1 083 400 eiro.

Sēdē arī tika atbalstīta iecere piešķirt vairāk nekā 150 000 eiro līdzfinansējumu Sabiedrības integrācijas fonda izmēģinājuma projektam, kas paredz bezpajumtniekiem piedāvāt iespēju apmesties īres dzīvokļos.

Plānots, ka projekta gaitā tiks meklēti jauni, kompleksi un vienlaikus katras personas individuālajām vajadzībām pielāgoti risinājumi, kas sniegtu bezpajumtniekiem tādu atbalstu, kas motivē un nodrošina iespējas saskarsmes un dzīves prasmju attīstībai, atkarību mazināšanai, nodarbinātības veicināšanai un mājokļa saglabāšanai.

Ņemot vērā, ka pašvaldībai nav brīvu sociālo dzīvokļu, ko piešķirt bezpajumtniekiem šī projekta gaitā, Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāvji ir apzinājuši potenciālo pakalpojuma sniedzēju, kurš varētu nodrošināt vismaz 20 īres dzīvokļus bezpajumtniekiem.

Šo piedāvājumu izteikusi Latvijas Samariešu apvienība, un tas paredz, ka vidēji viena dzīvokļa izmaksas mēnesī būs 650 eiro. Tas iekļauj īres cenu 350 eiro, komunālos maksājumus 150 eiro, kā arī citas papildu izmaksu kategorijas, kā, piemēram, uzraudzību – 100 eiro apmērā.

Ja šis piedāvājums tiktu īstenots, 250 eiro no šīs summas apmaksātu Sabiedrības integrācijas fonds, savukārt atlikušos 450 eiro – dome.

Šobrīd gan, pēc departamenta sēdē paustā, "nekas nevienam vēl nav apsolīts", tādēļ pieļaujams, ka var parādīties arī citi piedāvājumi. Vienlaikus vairāki domes deputāti arī sēdē izteicās, ka šis piedāvājums varētu būt pārāk dārgs.

Tāpat jau šobrīd Rīgā ir izveidoti vairāki pakalpojumi, kas palīdz situācijās, kad cilvēks ir pazaudējis mājokli. Bez patversmēm vēl ir īslaicīgā uzturēšanās mītne, pansija, arī sociālās rehabilitācijas centri bezpajumtniekiem.

Taču, kā skaidro domē, pasaules un arī Latvijas pieredze rāda, ka ir nepieciešamas jaunas pieejas un pakalpojumi, kas palīdzētu cilvēkiem izrauties no "apburtā bezpajumtniecības apļa", palīdzību vēršot uz personām, kuras vēlas un ir motivētas risināt situāciju.