Pēc 14. Saeimas vēlēšanām nenāciet pie manis ar populistiskiem priekšlikumiem, savukārt nākamo premjeru vērtēšu pēc viņa piedāvātās rīcībpolitikas, ceturtdien, 16. jūnijā, uzrunā Saeimai pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Levits uzrunāja deputātus pirms pēdējās Saeimas sēdes šā gada pavasara sesijā.
Valsts prezidents deputātiem stāstīja gan par līdz šim politiķu neizdarītajiem darbiem, gan arī ieskicēja gaidas attiecībā uz 14. Saeimu un nākamo valdību.
Valsts prezidents norādīja, ka pēc 107 dienām vēlētāji lems par to, kurām partijām nākamajos četros gados uzticēt Latvijas valsts pārvaldīšanu.
Viņš atzina, ka nākamās Saeimas politisko lēmumu fonā būs Krievijas drauds Rietumu pasaulei, demokrātiskās pasaules atteikšanās no Krievijas energoresursiem, ar to saistītais cenu kāpums un inflācija
"Šis fons būs noteicošais, kas noteiks arī mūsu prioritātes, un tās būs valsts drošība un izturēt spēja," teica Levits.
Uzrunā Valsts prezidents aicināja politiskos spēkus savās pirmsvēlēšanu programmās piedāvāt konkrētus risinājumus jautājumiem, kas skar valsts aizsardzību, iekšējā drošību, sabiedrības integrāciju, enerģētikas krīzi un valsts pārvaldības sistēmas uzlabošanu.
Levits uzrunā vērsās arī pie vēlētājiem, tos aicinot vērtēt, vai partijas piedāvā jēdzīgus risinājumus.
Savukārt, izvēloties nākamo Ministru prezidentu, Levits ir apņēmies rūpīgi vērtēt, vai kandidāts piedāvās konkrētu un saprātīgu rīcībpolitiku, kas Latviju padarīs drošāku un krīzēs izturīgāku.
Valsts prezidents norādīja uz nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību valsts iekšējai drošībai, jo "tā ilgu laiku ir bijusi atstāta novārtā". "Valsts robeža vēl nav pietiekoši nostiprināta. Iekšlietu ministrijas struktūrām trūkst moderna aprīkojuma, atbilstošas infrastruktūras un profesionāli labi izglītots personāls," sacīja prezidents.
Levits skāra arī enerģētikas jautājumus, norādot, ka patlaban valdība "trauksmes režīmā strādā" pie tā, lai aizstātu Krievijas gāzi. "Ir nepiedodami ilgi zaudēts laiks, vilcinot vēja, saules, biomasas un citu alternatīvo resursu izmantošanu valsts enorgoapgādē. Tāpat nav ticis pieņemts tālredzīgs lēmums uzbūvēt savu sašķidrinātās gāzes termināli, kaut gan diskusijas par to ir bijušas. Šie iepriekšējie lēmumi, jeb precīzāk – lēmumu nepieņemšana – tagad mūsu enerģētikas krīzi padara vēl smagāku," vērtēja Levits.
Valsts prezidents brīdināja, ka augošo energoresursu cenu rezultātā nākamā ziema būs smaga. "Neskaidrība, nedrošība, bažas par to, kā katru no mums skars krīze, sabiedrībā ir ārkārtīgi augstas. Bet tikpat skaidrs ir arī tas, ka Latvijas valsts spēj un spēs palīdzēt saviem iedzīvotājiem. Tādēļ valstij, kas ir – solidāri mums visiem, visai sabiedrībai – ir jābūt pienākumam mērķēti atbalstīt konkrētu mājsaimniecību, kura bez šī atbalsta nevarētu samaksāt par nepieciešamo," teica Valsts prezidents.
Levits norādīja deputātiem, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir uzstājīgi pieprasījis izstrādāt mērķētu atbalsta sistēmu, tāpēc valsts pārvaldei ir jāizdara tas, kas nav izdarīts 30 gados.
Viņa vērtējumā, līdzšinējā sociālā atbalsta sistēma ir dārga un neefektīva, tā nav kalpojusi nevienlīdzības mazināšanai.
Levits uzrunā pievērsās arī valsts pārvaldes jautājumiem, norādot, ka tā ir būvēta pēc 19. gadsimta parauga, ar ministriju stingri sadalītām kompetencēm, tomēr tā nav spējīga ātri un kvalitatīvi reaģēt uz sabiedrības vajadzībām. "Tā nav piemērota 21. gadsimta sarežģītai pasaulei, kas prasa pārnozaru un starpinstitūciju sadarbību," uzskata Levits.
Valsts prezidenta vērtējumā, valsts pārvaldei ir jābūt elastīgai, tai jāreaģē uz katra konkrētā laika risinājumiem un uzdevumiem.
"Es aicināšu nākamo Ministru prezidenta kandidātu sniegt konkrētu, izsvērtu un izvērsti pamatotu reformas plānu, kā novērst valsts pārvaldības stagnatīvo atpalicību. Un ar parastajiem primitīvajiem, populistiskajiem priekšlikumiem, lūdzu, nemaz pie manis nenāciet," teica Levits.